"Klasikā" tiekamies ar mežradznieku Artūru Šultu - Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un Sinfonietta Rīga lielisko mūziķi, kurš intervijā Lienei Jakovļevai atklāj savas sajūtas, muzicējot Amsterdamas Karaliskā Concertgebouw orķestra sastāvā, kura pamatsstāvā muzicē arī latviešu altiste Santa Vižine.

"Kopumā saspēlējāmies nedēļas garumā - bija trīs koncerti, atskaņojām Riharda Štrausa "Varoņa dzīvi". Tur ir astoņi mežragi, un uz uz lielām programmām, tāpat kā pie mums, tiek aicināti papildus mūziķi," stāsta Artūrs.

"Viss sākās ar to, ka pērnvasar iepazinos ar Amsterdamas orķestra koncertmeistaru, kas bija atbraucis uz Rīgu. Laikam jau viņam tās manas kvalitātes likās pietiekamas - pēc kāda laiciņa viņš man uzrakstīja uzaicinājumu.

Protams, izmantoju šādu izdevību!


Santa, protams, bija pārsteigta, ieraugot mani.

Līdz tam negribēju nevienam par to visu plaši stāstīt, jo vislabāk sākumā izdarīt darbu..."

 Līdz šiem koncertiem Artūrs Amsterdamas kkoncertzālē viesojies tikai kā ciemiņš, kad kopā ar Sinfonietta Rīga pērn bijuši tūrē pa Amsterdamu.

"Sajūta koncertzālē bija ļoti laba. Pirmajā koncertā biju uztraucies - no tā nezināmā, kā tas būs. Īstenībā jau lielās līnijās viss notiek tāpat kā pie mums, atmosfēra ir ļoti, ļoti pozitīva, koncertos bija ērti muzicēt. Skatuve - mazliet plašāka nekā Lielā ģilde, tikai mazliet mulsināja publikas ciešais tuvums."