Izskaņai tuvojas 2019. gads, kad savas dubultlīnijas paveikto darbu partitūrās steidz ievilkt un rezultātus apkopot dažādu jomu statistiķi un politisko procesu vērotāji, sporta un kultūrbalvu piešķīrēji.

2019. gads skaņu mākslā bijis vairāku lielu jubileju gads: ar simfoniskā tēlojuma "Latvija", kantātes "Jūra" atskaņojumu un solodziesmu ciklu visa gada garumā Cēsīs, Siguldā un Rīgā iespaidīgi nosvinēta latviešu mūzikas klasiķa Alfrēda Kalniņa 140. dzimšanas dienas atcere. Īpašos jubilejas koncertos skanējis salīdzinoši daudz šī gada simtgadnieka, starptautiski pazīstamā Kanādas latviešu komponista Tālivalsa Ķeniņa darbu. Ar rūpīgi noslīpētu kamermūzikas un kormūzikas programmu mājās pa īstam atgriezies arī cits simtgadnieks – par pirmo vai vismaz vienu no pirmajiem 20. gadsimta latviešu modernistiem dēvētais Alberts Jērums, kuru Otrā pasaules kara vētras līdz mūža galam bija šķīrušas no dzimtenes. Savukārt komponistei Maijai Einfeldei 2019. gads bija 80. jubilejas gads.

2019. gadā Latvija kļuva bagātāka ar vēl vienu lielisku koncertzāli – Ventspils koncertzāli "Latvija", kurā iebūvēti divi unikāli pasaules līmeņa instrumenti: koncertērģeles, kas rada slavenās Elbas filharmonijas ērģelēm, un meistara Dāvida Kļaviņa izgatavotās pasaulē lielākās vertikālās koncertklavieres. Kā teic paši ventspilnieki – šeit viss ir pakārtots tikai vienam dievam – skaņai un izcilai akustikai, kam kalpo pat aizkaru un krēslu audums, kura krāsās atainoti suitu tautastērpu stilizēti motīvi.

2019. gadā tikām arī pie jauna kultūras ministra un jauna Latvijas Nacionālās operas direktora. Abi divi – vienaudži, abi – no operdziedoņu kastas un joprojām dziedoši! Bet, ja administratīvajā darbā Nauris Puntulis sevi līdz šim reprezentējis kā piesardzīgu diplomātu, tad Egils Siliņš pie jaunajiem darba uzdevumiem mūsu Baltajā namā ķēries ar dievu valdnieka Votāna cienīgu apņēmību un noteiktību, nebaidoties uz sevi izsaukt pat pretuguni.

Aizvadītajā gadā pirmo reizi Latvijā tika īstenots ekskluzīvs un vēriena ziņā līdz šim vēl nepiedzīvots vasaras mūzikas festivāls “Rīga – Jūrmala”, piedāvājot klausītājiem četras nedēļas nogales ar patlaban spožākajām pasaules klases zvaigznēm, kas tādā koncentrācijā un intensitātē bez turīgu uzņēmēju un mākslas mecenātu atbalsta Latvijai vēl ilgi paliktu neaizsniedzamas. Viesu vidū – Bavārijas Radio simfoniskais orķestris un pianists Rūdolfs Būhbinders, Izraēlas filharmonijas orķestris un vijolnieks Julians Rahlins, pianists Marijs Peraija, čellists Miša Maiskis, vijolnieks Vadims Repins, Londonas simfoniskais orķestris Džanandreas Nosedas vadībā un Krievijas Nacionālais orķestris ar Mihailu Pļetņovu pie diriģenta pults. Pēc autoritatīvā britu laikraksta The Telegraph vērtējuma festivāls iekļauts vasaras festivālu pirmajā desmitā, iegūstot arī Eiropas festivālu asociācijas īpašo kvalitātes zīmi EFFE Label.

* * *

Ar skaistām uzvarām un sāpīgiem zaudējumiem, ar jaunām idejām un pārbagātu koncertražu Latvijas skaņu mākslā iezīmējies 2019. gads, ļaujot katram pašam atrast izcelt savas gada virsotnes.

Jau vairākus gadus spilgtāko mūzikas notikumu izlasi, balstoties uz klātbūtnes sajūtām un iknedēļas recenziju raidījumā Post factum paustajiem ekspertu viedokļiem, veido arī LR3 "Klasika". Šogad – no vairāk nekā 200 koncertiem ar pašmāju un viesmākslinieku piedalīšanos izvēloties savus gada favorītus kategorijās "Jaundarbs", "Interpretācija", "Kamermūzika", "Taustiņmūzika", "Izrādes un concertante", "Gada koncerts", "Neakadēmiski", "Skaņu ieraksts" un līdz šim vēl nebijušā kategorijā "Idejas un rokraksti".

Kategorijās "Idejas un rokraksti" un "Interpretācija" labākos no labākajiem apkopojis Orests Silabriedis, kategorijā "Jaundarbs" – Maruta Rubeze, "Taustiņmūzika" – Sandra Ņedzvecka, "Izrādes un concertante" – Inta Pīrāga, "Kamermūzika" – Ilze Medne, "Gada koncerts" – Inta Zēgnere, "Neakadēmiski" – Signe Lagzdiņa, "Skaņu ieraksts" – Rūta Paula.

GADA KONCERTS

  • Aigars Reinis, Sinfonia concertante, diriģents Guntis Kuzma (11. maijs, Rīgas Vecā Sv. Ģertrūdes baznīca)
  • "LNSO vasarnīca. Carion un Bēthovena "Heroiskā"" – Carion, LNSO, diriģents Andris Poga (24. augusts, Latgales vēstniecība GORS)
  • Marija Pjēra Langlamē, Vensāns Likā, Sinfonietta Rīga, diriģents Normunds Šnē (27. septembris, Lielā ģilde)
  • "Komitass. Liturģija. Armēņu garīgie dziedājumi" – Latvijas Radio koris, diriģents Sigvards Kļava (20. novembris, Rīgas Sv. Jāņa baznīca)
  • Johannesa Okegema mesa L'Homme armé un Uģa Prauliņa interlūdijas – Ars antiqua Riga, ērģelnieks Jānis Pelše un citi mūziķi (29. oktobris, Rīgas Doms)

JAUNDARBS

  • Linda LEIMANE Enantiomorphic Chambers
  • Gundega ŠMITE "Ēosa" un "Trīs gleznojumi mežā"
  • Džekins POUSONS Tropos
  • Andris DZENĪTIS Delta Returning
  • Pauls DAMBIS "Kuršu gada raksti"
  • Ligita SNEIBE "Pacelšanās"
  • Anna VEISMANE "Graudi"

INTERPRETĀCIJA

  • Diriģents Olari Eltss un Sinfonietta Rīga Volfgangs Amadejs Mocarta mūzikā (18. janvāris, Lielā ģilde)
  • Diriģents Ainārs Rubiķis un LNSO Artura Onegēra "Liturģiskajā simfonijā” (15. marts, Lielā ģilde)
  • Ērģelnieks Aigars Reinis Marģera Zariņa, Romualda Jermaka un Jēkaba Jančevska mūzikā (11. maijs, Rīgas Vecā Sv. Ģertrūdes baznīca)
  • Pianiste Elīna Bērtiņa Ilonas Breģes Pirmajā klavierkoncertā ar Sinfonia concertante un Andri Vecumnieku (27. novembris, RLB Zelta zāle) un Karola Šimanovska Ceturtajā simfonijā ar LNSO un Tadeušu Voicehovski (4. oktobris, Lielā ģilde)
  • Dziedātāja Ieva Parša Ilonas Breģes solodziesmās ar pianistu Aldi Liepiņu (27. novembris, RLB Zelta zāle)

IZRĀDES UN CONCERTANTE

  • Fransisa Pulenka opera "Karmelīšu dialogi" – diriģents Mārtiņš Ozoliņš (Latvijas Nacionālā opera)
  • Imanta Kalniņa opera "Spēlēju, dancoju" – diriģents Mārtiņš Ozoliņš (Latvijas Nacionālā opera)
  • Riharda Vāgnera operas "Tristans un Izolde" II cēliens – solisti, LNSO, diriģents Andris Poga (1. marts, Lielā ģilde)
  • Fēliksa Mendelszona svīta "Sapnis vasaras naktī" – Rēzija Kalniņa, Orests Silabriedis, Jolanta Strikaite, Laura Grecka, VAK "Latvija, LNSO, diriģents Ainārs Rubiķis (15. marts, Lielā ģilde)

IDEJAS UN ROKRAKSTI

  • IDEJA: pianistes Agneses Egliņas producēts koncertcikls Rīgas mākslas telpā (Ernesta Vītiņa izstādē "Stikla labirints", Sandras Strēles izstādē "Nostalģija" un izstādē "Rīgas jūgendstils. Kolekcijas desmitgade")
  • IDEJA: pianistu Venta Zilberta un Mārtiņa Zilberta ierosināts koncertcikls "Visas Alfrēda Kalniņa solodziesmas" (plānoti seši koncerti, no tiem 2019 gadā notika trīs)
  • IDEJA: Rīgas Doma mūzikas direktora Aigara Reiņa ierosināts festivāls "Latvijas rudens" (oktobris, Rīgas Doma)
  • ROKRAKSTI: Viļņa Šmīdberga "Koncerta simfonijas" otrās redakcijas pirmatskaņojums – LNSO, Andris Poga (10. maijs, Lielā ģilde)
  • ROKRAKSTI: Tālivalda Ķeniņa Astotās simfonijas pirmatskaņojums Latvijā – Iveta Apkalna, LNSO, Andris Poga (6. jūlijs, Cēsu Mākslas festivāls)
  • ROKRAKSTI: Alberta Jēruma Simfonijas Andante restaurācija (autors Jēkabs Jančevskis) – LNSO, Andris Poga (6. jūlijs, Cēsu Mākslas festivāls)
  • ROKRAKSTI: Romualda Grīnblata Sestās simfonijas pirmatskaņojums Latvijā – LNSO, Andris Vecumnieks (25. oktobris, Lielā ģilde)

KAMERMŪZIKA

  • "Tuvās un tālās latviešu solodziesmas" – satura veidotāja pianiste Ērika Millere (13. jūlijs, Cēsu Mākslas festivāls)
  • Komponistes Maijas Einfeldes jubilejas koncerts (5. janvāris, Zirgu ielas koncertzāle)
  • Vijolnieces Elīnas Bukšas trio koncerts (7. aprīlis, "Lielais dzintars")
  • Dziedātājs Dmitrijs Siņkovskis, čelliste Ilze Grudule un klavesīniste Ieva Saliete (10. jūlijs, Mazā ģilde)
  • Čellista Ivara Bezprozvanova jubilejas koncerts kopā ar pianistu Rihardu Plešanovu (10. augusts, "Lielais dzintars")
  • Čellistes Ešlijas Bātgeitas un pianista Reiņa Zariņa koncerts (13. septembris, koncertzāle "Cēsis")
  • Klavierkvarteta Quadra koncerts Jaunās mūzikas festivālā "Arēna" (30. oktobris, Rīgas Reformātu baznīca)
  • Čellistes Daces Zālītes-Zilbertes un pianista Mārtiņa Zilberta koncerts (1. oktobris, Mazā ģilde)

TAUSTIŅMŪZIKA

  • Pianista Daumanta Liepiņa solokoncerti (10. marts un 9. oktobris, Mazā ģilde)
  • Pianists Reinis Zariņš Johana Sebastiāna Baha mūzikā (10. novembris, Mazā ģilde un 19. decembris, Lielā ģilde)
  • Ērģelnieces Ivetas Apkalnas solokoncerts (27. jūlijs, Ventspils koncertzāle "Latvija")

NEAKADĒMISKI

  • Dziedātāja Linda Leen, saksofonists Gints Pabērzs, LNSO, Latvijas Radio bigbends un diriģents Guntis Kuzma (25. augusts, Latgales vēstniecība GORS)
  • Dziedātājas Artas Jēkabsones koncerti
  • Pianista Madara Kalniņa un Mirage Jazz Orchestra programma

SKAŅU IERAKSTS

  • Jura Karlsona mūzikas tvarts Oremus (Ondine)
  • Čellistes Guntas Ābeles soloalbums Magnificello ("Skani")
  • Dziedātājas Ingas Bērziņas CD "Sievietes sapņi" (Musica Baltica)
  • Džuzepes Verdi opera La traviata ar Marinu Rebeku titullomā, diriģents Mihaels Balke (Prima musica)

***

ZELTA UZVARAS UN SĀPĪGIE ZAUDĒJUMI

Zelta uzvaras starptautiskos konkursos 2019. gads nesis 15 gadus vecajam Latvijas vijolniekam Daniilam Bulajevam, maijā kļūstot par 1. vietas ieguvēju savā vecuma grupā Starptautiskajā Leonīda Kagana vijolnieku konkursā Beļģijā, bet septembrī uzvarot Starptautiskajā konkursā Kloster Soental Vācijā.

Divus Grand Prix vienas nedēļas laikā divos starptautiskos koru konkursos Japānā šogad izcīnījis jauktais koris "Maska" Jāņa Ozola vadībā, bet Karla Orfa Starptautiskajā kompozīciju konkursā, kas augustā notika Minhenē, no 91 speciāli konkursam komponētā un iesniegtā oriģināldarba par labāko žūrija atzina Madaras Pētersones opusu ērģelēm Time Stays, We Go ("Laiks stāv, mēs ejam").

1. vietu un speciālbalvu Romano Gandolfi starptautiskajā kordiriģentu konkursā Itālijas pilsētā Parmā nupat ieguvusi diriģente Krista Audere, bet jauniešu koris "Kamēr…" uzstādījis savdabīgu Ginesa rekordu, jau trešo reizi un šoreiz – diriģenta Aivja Gretera vadībā – plūcot uzvaras laurus konkursā Eiropas koru Grand Prix, kas jau 31.reizi notika Itālijas pilsētā Areco. Jo nozīmīgāks šis panākums tāpēc, ka minētajā konkursā piedalās tikai tie kori, kas uzvarējuši citos starptautiskos konkursos. 15 gadu laikā trešā uzvara European Grand Prix koru konkursā korim "Kamēr…" ir vienīgajam Eiropā.

Par izcilu un daudzveidīgu koncertdarbību, kas pēdējos divos gados ietver vadošās lomas pasaules prestižākajos opernamos, deviņu solokoncertu turneju pa Eiropas koncertzālēm, vasaras opermūzikas festivāla Klassik unter sternen un jauno dziedātāju konkursa vadību gada Izcilības balvu kultūrā no mūzikas pasaules pārstāvjiem 2019. gadā saņēmusi dziedātāja Elīna Garanča; balvas piešķīrēju un pasniedzēju vārdiem runājot, "sieviete un māksliniece, kurai pieskāries Dievs, dziedātāja, kas strādā ar labākajiem diriģentiem un režisoriem, sadziedas ar pasaules labākajām balsīm, dara to konstanti un pasaulē nes sevi kā latviete".

Latvijas skaņumākslas pasaule šogad piedzīvoja arī vairākus skaudrus zaudējumus. Februāra pēdējās dienās 60 gadu vecumā mūžībā tika aizsaukts režisors, bijušais Latvijas Nacionālās operas direktors un "Baltijas muzikālo sezonu" mākslinieciskais vadītājs Andrejs Žagars. "Līderis, vizionārs, cilvēks, kas spēja ieraudzīt talantus un palīdzēja viņiem augt un attīstīties. Elīna Garanča, Kristīne Opolais, Andris Nelsons, Marina Rebeka, Maija Kovaļevska, Aleksandrs Antoņenko, Egils Siliņš un citi. Viņa karjeras lidojums bija arī viņu lidojums. Viņš bija Latvijas kultūrainas dzinējspēks, kas neļāva samierināties ar esošo. Viņa latiņai nebija griestu, jo izcilībai nav rāmējuma. Viņš bija prasīgs un nepiedeva pussoļus, un viņam visu vajadzēja pa īstam. Viņš varēja arī tad, kad vairs nevarēja." Tā par Andreju ļoti trāpīgi teikts viņa ģimenes un draugu atvadvārdos.

2019. gada jūnijā 30 gadu vecumā mūžs negaidīti aprāvās talantīgajam latviešu klarnetistam, kamerorķestra Sinfonietta Rīga klarnešu grupas koncertmeistaram, daudzu kameransambļu, tostarp Tempus Balticus dalībniekam un Trosingenes mūzikas augstskolas docētājam Jānim Tretjukam, kurš par izcilu darbu ansamblī 2019. gada sākumā saņēma Lielo mūzikas balvu.

Bet novembra pēdējā dienā sirds pārstāja pukstēt pasaulslavenajam latviešu diriģentam Marisam Jansonam, viņa pazinēju un cienītāju sirdīs līdzās vārdos neizsakāmai tukšuma sajūtai un sāpēm atstājot arī apbrīnu par Maestro fenomenālajām darba spējām, nesavtīgo atdevi koncertos, īpašo mūzikas maģiju, ar ko viņš spēja piepildīt ikvienu skaņdarba takti un prieku par to, ka viņš bija mūsējais…

Bet dzīve rit tālāk, un pie durvīm jau klauvē 2020. gads, ko tradicionālajā Jaungada koncertā pie "Vīnes filharmoniķu" diriģenta pults ieskandinās cits latvietis – diriģents Andris Nelsons.

Lai Jaunajā gadā mūs gaida daudz skaistu, priecīgu un skanīgu brīžu!