"Klasikā" viesojas diriģents Romāns Vanags: runājam par Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē 3. maijā plkst. 16 gaidāmo koncertu "Mēs esam sacerēti", kas veltīts dzejniekam un Atmodas laika līderim Jānim Peteram (1939-2025). Koncertā latviešu komponistu skaņdarbi savīsies ar dzejnieka dzejas rindām.

Pasākumā piedalīsies Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas zēnu koris, Rīgas Doma zēnu koris, kā arī jauktie kori "Balsis" un "Juventus".

Kori izpildīs skaņdarbus, kas tapuši, iedvesmojoties no Petera dzejas, kā arī kompozīcijas, kas simbolizē Atmodas garu un Latvijas neatkarības atjaunošanas degsmi. Programma ietvers Raimonda Paula, Pētera Plakida un Mārtiņa Brauna skaņdarbus.

Klausītājiem būs iespēja dzirdēt pazīstamas un iecienītas dziesmas, kā, piemēram, "Pērļu zvejnieks" un "Ziemeļblāzmas romance", kā arī vairākus jaunus skaņdarbus. Koncerta izskaņā kopkoris izpildīs Jēkaba Jančevska kompozīciju "Lūgums".

Par koncerta muzikālo noformējumu rūpēsies Uģis Tirzītis un Jēkabs Jančevskis. Koncertu diriģēs pasākuma mākslinieciskais vadītājs Romāns Vanags, Ints Teterovskis, Valdis Tomsons, Artūrs Oskars Mitrevics un Georgs Zujevs. Koncerta vadītājs un solists būs Zigfrīds Muktupāvels, savukārt režisors – Juris Jonelis.

Ieva Zeidmane: Jānis Peters un jūs. Jums ir kāds personisks stāsts?

Romāns Vanags: Man ir personisks stāsts, kas man pašam  ir ļoti svarīgs. Man nav bijis daudz sarunu ar Dzejnieku, bet ir bijušas dažas ļoti svarīgas sarunas. Viena no tām bija pēdējos Dziesmu svētkos, kuros dzejnieks pats bija klāt – mēs runājam par viņa attieksmi pret Dziesmu svētkiem un pret mums kā diriģentiem – "kora vadoņiem", kā viņš mūs sauca. Un es sapratu, ka Jānim Peteram Dziesmu svētki un dziesma ir tas pats, kas latvietība. Tas nav atdalāms. Tas ārkārtīgi aizkustināja, cik daudz viņš zināja par mūsu svētkiem, cik daudz tos arī savā dzejā viņš ir aprakstījis, sākot jau ar dzejoli "Manai dzimtenei", kas ir leģenda. Ejot cauri laikam, viņš uzrunājis daudzus komponistus – ļoti daudz mūzikas sarakstīts ar Jāņa Petera dzeju.

Domājot par 3. maija koncertu: jums bija viegli izlemt par repertuāru? Jo droši vien nāca prātā tā dziesma, un vēl tā...

Tur bija zināma izšķiršanās, kādu koncertu veidot, šis nav Jāņa Petera piemiņas koncerts – tas tāds galīgi nav! Tas ir Jāņa Petera dzejas koncerts, kurā skan viņa dzeja dziesmā. Un pirmām kārtām tas ir koncerts mūsu neatkarībai. Jo tas, ka tas notiek 3. maijā, nav nejaušība. Tas noteikti saistīts ar to, ko Jānis Peters darīja.

Māra Zālīte jau brīnišķīgi teica: viņš varēja būt tikai dzejnieks, viņš varēja būt tikai sabiedrisks darbinieks, viņš varēja būt tikai publicists, bet viss, ko viņš darīja, atstāja savas pēdas.

Un tas ir ļoti svarīgi, kā Jānis Peters savas pēdas atstājis arī mūsu neatkarības atgūšanas lietās. Un tas, ka tieši Rakstnieku savienība kopā ar Mākslinieku savienību kā radošās inteliģences esence mudināja mūs mosties – tas jau bija tas svarīgākais! Petera politiskais darbs, pats sākums, pēcāk viņa diplomātiskā karjera, kas arī bija ļoti, ļoti nozīmīga nebūt ne vieglos laikos. Tā ka to visu varētu saistīt kopā.

Jānis Peters zināmā mērā man ir neatkarības simbols.

Skatoties viņa daiļradē, viņa dzejā, un domādams, ko mēs varētu koncertā parādīt – tā  bija grūta izšķiršanās. Jāņa Petera un Raimonda Paula sadarbība ir tik ģeniāla, ka tur varētu uztaisīt trīs koncertus. Un viens no tādiem mums jau bijis – Jāņa Petera un Raimonda Paula dziesmu koncerts. Šoreiz izvairījos no populārās mūzikas stīgas, kuru Jānis Peters ļoti spēcīgi ir ienesis ar ārkārtīgi vērtīgu dzeju, un komponists Raimonds Pauls ir viens no tiem, kas ārkārtīgi labi mācējis to iedzīvināt mūzikā. Pirmām kārtām viņi bija lieliski draugi visa mūža garumā, līdz ar to skaidrs, ka tā radošā sadarbība ir nesaraujama. 

Tomēr šoreiz gāju to ceļu, ka ne jau Raimonds Pauls vien ir komponējis mūziku ar Petera dzeju.

Protams, skanēs arī Raimonda Paula mūzika – būs "Pērļu zvejnieks", kas ir leģendāra mūzika tieši man kā zēnu kora vadītājam. Esmu vienu albumu ierakstījis ar "Pērļu zvejnieka" mūziku, tāpat savulaik Jānis Sproģis kopā ar Jāņa Erenštreita vadīto Rīgas Doma zēnu kori, toreizējo Dārziņskolas zēnu kori to ir iedziedājuši. Tā ir nemirstīga mūzika, kas skan bērnu balsīs. Un līdzās – arī lielās, nopietnās vērtības, kādas radījis gan Mārtiņš Brauns, gan Pēteris Vasks, gan Pēteris Plakidis – tā ir profesionālo koru daļa, ko dziedās gan "Juventus", gan "Balsis".

Kopumā jau programmā daudz nevar ielikt – koncerts nedrīkst būt pārāk garš, jo jāsaprot, ka cilvēkiem, lai arī gribas dzirdēt mūziku, viņu pacietība ir jārespektē.

Zinot, ka koncertā piedalās arī bērni, negribēju, lai tas būtu garš un divdaļīgs, tāpēc koncerts būs vienā daļā. Skanēs gan Dziesmu svētku repertuāra esence, bet būs arī viens absolūts jaundarbs, kas vēl nekur nav skanējis – Jēkaba Jančevska kompozīcija, ko viņš izveidojis pēc mana aicinājuma. Tas ir interesants stāsts, jo šo skaņdarbu viņš uzrakstīja manam Latvijas Universitātes sieviešu korim "Minjona", ko vadu kopš 1990. gada. Oktobrī tas svinēs 50 gadu jubileju. Jubilejas koncertam biju uzrunājis ne tikai Jēkabu, bet arī citus komponistus. Kopumā septiņi jaundarbi skanēs jubilejas koncertā, un Jēkabs būs viens no to autoriem.

Viņš savu skaņdarbu "Lūgums" pēc mana lūguma uzrakstīja ar Jāņa Petera dzeju – ļoti simbolisku tekstu, un brīdī, kad jau biju uzaicināts veidot koncertu Jānim Peteram, sapratu, ka tieši šī dziesma varētu ienest simbolisku jēgu paša koncerta noslēgumā. Tāpēc lūdzu Jēkabam, lai to uztaisa jauktajam korim...

Tā nu Jēkabs izveidoja jauktā kora versiju, un tā pirmo reizi pasaulē skanēs tieši šī koncerta noslēgumā ar pašu Jēkabu pie klavierēm.

Mūzika nāk no filmas "Zeme, kas dzied": instrumentālā mūzika tagad pārtapusi kora dziesmā. Redzēs, kāda būs publika un arī pašu dziedātāju reakcija. bet pirmās atsauksmes no diriģentiem, kas šo dziesmu sākuši mācīt koncertā iesaistītajiem koriem, ir ļoti, ļoti pozitīvas. 

Vairāk – ierakstā.