Nākamotrdien Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē koncertu sniegs jaunais latviešu vijolnieks Dainis Medjaņiks, kurš šobrīd studē Hanoverē.

Dainim tas būs pirmais lielais solokoncerts pirms starta prestižajā Jozefa Joahima starptautiskajā vijolnieku konkursā, kuram Dainis kvalificējies, izturot pamatīgu priekšatlasi un kļūstot par vienīgo Latvijas pārstāvi 39 pasaules valstu jauno vijolnieku konkurencē.

25. augusta koncertā kopā ar Daini muzicēs pianiste Veronika Kopjova, bet programmā iekļauta Ludviga van Bēthovena, Henrika Veņavska, Pētera Čaikovska, Ežēna Izaī un Gabriela Forē mūzika.

"Tas patiesi būs mans pirmais lielais solokoncerts Latvijā! Par to jau šobrīd ļoti, ļoti priecājos,” teic Dainis, kura vārds Latvijā pirmo reizi plašāk izskanēja 2008. gadā, kad Augusta Dombrovska starptautiskajā konkursā viņš ieguva otro vietu. Toreiz Dainim bija 15 gadi un viņš mācījās Dārziņskolā. Drīz pēc tam viņš devās uz Hanoveri.

25. augusta programmā iekļautie skaņdarbi tiks rādīti arī prestižajā Jozefa Joahima konkursā, taču par Natana Milšteina opusu Paganiniana stāstāms īpašs stāsts: šis virtuozais skaņdarbs Dainim palīdzējis iegūt sesto prēmiju Nikolo Paganīni vijolnieku konkursā šī gada pavasarī.

"Tā bija milzu pieredze uz skatuves, jo konkursa otrā un trešā kārta bija jāspēlē 2500 klausītājiem... Saviļņojoši! Tas bija pats pirmais nopietnais konkurss, tāpēc augstā sestā vieta nāca gluži negaidīti," atzīstas 22 gadus vecais vijolnieks.

Jaunā vijolnieka biogrāfija ir interesanta: Dainis dzimis mūziķu ģimenē Ogrē, mācījies Jūrmalas mūzikas vidusskolā un Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, bet pēcāk – Hanoverē (šobrīd viņš Hanoveres mūzikas augstskolā pabeidzis bakalaura programmu un iestājies maģistrantūrā). Viņa vecāki – māmiņa Ilona un tētis Vitālijs – arī ir vijolnieki, kuri savulaik strādājuši Ādažu Mākslas un mūzikas skolā, turklāt vijoli spēlē gan Daiņa māsa, kura šobrīd muzicē vienā no orķestriem Ķīnā, gan arī brālis. "Vecāki, būdami vijolnieki, man ļoti daudz palīdzējuši – par to viņiem milzīga pateicība,” stāsta Dainis un atklāj, ka šobrīd visa ģimene dzīvo Vācijā.

Ar sirsnīgu pateicību viņš atminas savu skolotāju Dārziņskolā: "Pie Ludmilas Girskas apguvu plašu repertuāru, bieži spēlēju koncertos: trīs reizes bijām Londonā, arī Vācijā.”

Vaicāts, kālab izšķīries mācības turpināt Hanoverē, mūziķis atklāj: "Vienā brīdī sapratu, ka būtu labi kaut ko pamainīt – paskatīties, kā ir citur. Manuprāt, cilvēkam vispār ir derīgi mainīt vidi un apstākļus, lai sevi pilnveidotu."

Izturot milzu konkuru, viņš nokļuvis pie lieliska pedagoga - Kšištofa Vegržina (Krzysztof Wegrzyn), pie kura viņš studē vēl joprojām – starp citu, tieši viņš ir Jozefa Joahima starptautiskā vijolnieku konkursa mākslinieciskais vadītājs. Šajā konkursā Daiņa rīcībā būs Lejassaksijas fonda piešķirtā vijole, kuru 1782. gadā darinājis Sebastiāns Klocs. Ar instrumentu Dainis ir ļoti apmierināts: "Šai vijolei ir skaista, kupla skaņa, tāpēc ir liels prieks meklēt arvien jaunas krāsas.

Esmu pārliecinājies, ka instruments ir jāmīl – tad tas sāk dziedāt pats no sevis.

Tas ir svarīgs faktors. Ja nejūti to kā savu, tad arī neskanēs, jo instruments jau saplūst ar mūziķa ķermeni: skaņa tiek transformēta ne tikai caur instrumentu, bet arī pašu cilvēku."

Vēl sarunā Dainis Medjaņiks stāsta par savu pieredzi, muzicējot Eiropas Savienības jauniešu orķestra sastāvā, kur guvis daudzas vērtīgas atziņas, taču vienlaikus atzīst: "Spēle orķestrī prasa gluži citus parametrus. Lai gan orķestros iesaistos šad un tad, šobrīd vairāk koncentrējos uz solokarjeru."