Vijolniece Kristīne Balanas: Mūzika vienmēr mani izglābj

"Mūzika vienmēr mani izglābj. Ja dzīvē gadījušās kādas problēmas, aizeju paspēlēt vijoli, nomierinos, tā ir kā meditācija, kā glābiņš šajā pasaulē,” saka starptautiski atzītā vijolniece Kristīne Balanas, kura 24. jūlijā Dzintaru koncertzālē Jūrmalas festivāla ietvaros atskaņos Fēliksa Mendelszona Vijolkoncertu miminorā. Koncertu tiešraidē varēsim baudīt Latvijas Radio 3 "Klasika" ēterā.

Latvijā mūziķe ieradusies taisnā ceļā no Londonas: "Tur gan atpūtos, gan veicu dažus ierakstus saviem nākotnes video, bet abas ar māsu gatavojamies arī saviem dueta koncertiem.”

Bet savu dzimšanas dienu maijā Kristīne Balanas sagaidījusi Čīlē, kalnos. "Izlēmu divas nedēļas atpūsties no mūzikas - izvēlējos respektēt novēlējumu dzimšanas dienā un nolēmu, ka cilvēks tomēr ir svarīgāks.

Jo šodien mēs kaut kā fokusējamies tikai uz sevis pierādīšanu – sak, es gribu būt labāks, sasniegt arvien vairāk, un sevi kā cilvēku noliec novārtā. Tas, ko tu dari, kļūst aizvien svarīgāks par tevi pašu.

Čīle ir neskarta zeme, tur ir mūža meži, kas nekad mūžā nav bijuši izcirsti. (..) Tā bija ļoti īpaša pieredze ar ļoti maz cilvēkiem un ļoti daudz dabas. Pasaule tur šķiet tik plaša! Un tad es tā nodomāju – mēs te cenšamies pērties pa savām profesijām – un klasiskā mūzikas pasaule īstenībā ir tāds mazs pīļu dīķītis visā plašajā mūzikas industrijā… Filozofiski tas bija ļoti noderīgs brauciens. Man ļoti patīk ceļot arī bez mūzikas. Negribas to saukt par biznesu, bet...

Kad pārcēlos uz Londonu, biju naiva – domāju, ja labi spēlēšu, viss būs kārtībā, bet īstenībā kā jauna mūziķe jutos šokēta, kā strādā līderisms, draugu sistēma. Tu esi jauns, viens pats svešā zemē, ar pilnīgi svešu valodu; tu centies sevi pierādīt un strādā, bet īstenībā tas nav svarīgākais…

Par cilvēka dabu atklāju tādas lietas, kuras šobrīd nu jau man liekas pilnīgi normālas... Tik un tā domāju – mūzikā galvenais ir saglabāt cilvēcību un atcerēties, kāpēc tu to dari, jo bieži vien satieku mūziķus, kuriem ir visādas stratēģijas, tas ir kā bizness. Bet es tik ilgi necīnījos un sevi nemocīju tādēļ, lai pelnītu vai taisītu biznesu! Man tas liekas šausmīgi, pilnīgi zosāda uzmetas...

Mūzika ir lieta, kas vienmēr mani izglābj. Ja dzīvē gadījušās kādas problēmas, aizeju paspēlēt vijoli, nomierinos, tā ir kā meditācija, kā glābiņš šajā pasaulē.”

Vaicāta, kur uzlādē baterijas, Balanas labprāt atklāj: "Dabā. Kopā ar draugiem, ģimenē. Man patīk māksla, grāmatas. Ļoti patīk arī izgulēties, neslēpšu. Tagad vērojama apsēstība ar to, cik tu vari dienā izdarīt: tu visu laiku itin kā sacenties ar kādu ideālo cilvēku..."

Vairāk un plašāk šeit!