2019. gada kamermūzikas tiešraižu ciklu Latvijas Radio 1. studijā pirmdien, 7. janvārī, atklās trio Tempus Balticus.

Par tā programmu, kuras caurviju tēma ir komponistu saikne ar Rīgu, "Neatliekamajā sarunā" stāsta visi trīs trio dalībnieki - čelliste Māra Botmane, klarnetists Jānis Tretjuks un pianists Johans Randvere.

Koncerta apmeklējumam klātienē var pieteikties, zvanot pa tālruni 67206647 (darbdienās) vai sūtot e-pastu lr3koncerts@latvijasradio.lv (vietu skaits ierobežots). Ierašanās Latvijas Radio (Doma laukumā 8) 7. janvārī no plkst. 17.30, uzrādot personu apliecinošu dokumentu.

***

Māra Botmane atklāj, ka visi trīs pirmo reizi satikušies pirms gadiem desmit kādā festivālā Igaunijā. Tobrīd vēl visi mācījušies mūzikas vidusskolās. Bet pirms trim gadiem satikušies vēlreiz – un bijuši pārliecināti, ka noteikti jāspēlē kopā. "Taču tad mūsu ceļi aizveda dažādos virzienos, dzīvojām un darbojāmies katrs savā valstī.”

"Mūsu pirmais ansambļa mēģinājums patiesi bija gandrīz desmit gadus pēc mūsu pirmās tikšanās,” smej Johans.

"Radās ideja, ka gribam spēlēt, un kopš tā laika ar lielu aizrautību to arī darām.”

Šo gadu laikā ansamblim bijuši daudzi koncerti.

"Vienmēr gribas vairāk!" iesaucas Jānis Tretjuks.

"Mums bijuši vairāki jauki koncerti ar interesantām programmām: bijusi gan vācu klasiķu programma ar Brāmsu un Bēthovenu, gan mūsu ansamblim tik svarīgā Baltijas laikmetīgo komponistu mūzika.”

7. janvāra programmas caurviju tēma – tajā pārstāvēto komponistu saikne ar Rīgu, par kuru atraktīvi stāstīs Jānis Tretjuks un koncerta vadītājs Orests Silabriedis.

Vakara gaitā izskanēs gan Antona Štadlera Capriccio klarnetei solo, gan Žana Ksavjē Lefevra Sonāte klarnetei un basam, Jāna Rētsa Toccata klavierēm solo, Pētera Vaska Trīs skaņdarbi klarnetei un klavierēm, kā arī lietuviešu komponista Anatolija Šenderova Otrais trio In memoriam, ko mūziķi iestudējuši kopā ar autoru 2018. gada vasarā.

Jānis Tretjuks: "Baltijas valstu ģeogrāfiskais centrs ir Rīga. Jau gadsimtiem ilgi tā bijusi arī kultūras centrs, ko apciemojuši daudzi ievērojami mūziķi.

Antons Štadlers, klarnetists un tuvs Mocarta draugs, koncertu Rīgā sniedza 1793. gadā. Un, lai gan Žans Ksavjē Lefevrs Rīgā nekad nav bijis, viņa dibinātā franču klarnetes skola uz Rīgu ir atnākusi un palikusi vēl šodien.

Savukārt trīs laikmetīgās mūzikas skaņdarbi rāda Baltiju apmēram divus gadsimteņus vēlāk – no cita skatupunkta, ar citiem izteiksmes līdzekļiem un citiem instrumentiem. Bet Anatoliju Šenderovu satikām septembrī, pēc koncerta Viļņā. Līdz tam bija sarakste, un, kad satikāmies ar viņu pēc koncerta, viņš bija priecīgs. Bet – apmēram divas stundas viņš mums stāstīja, kā šo skaņdarbu vajadzētu spēlēt nākamajā koncertā..."

Katrs no mūziķiem spēlē dažādos ansambļos, bet kas ir tas, kas liek satikties vēl un vēlreiz tieši Tempus Balticus sastāvā?

"Pats svarīgākais mūsu ansamblī ir tas, ka ļoti brīvi viens ar otru varam uz skatuves komunicēt,” stāsta Māra. "Vienmēr varu justies droši – ja arī izdarīšu ko pilnīgi ne tā, kā vajadzētu, zinu, ka kolēģi mani atbalstīs un visi kopā no situācijas tiksim ārā. Un ne tikai negatīvā aspektā! Varu brīvi improvizēt, un viņi uz to reaģē."

"Pirmkārt, tās ir mūsu personības – kopā jūtamies labi ne tikai spēlējot, bet arī ikdienā komunicējot. Varbūt tas ir tieši ģeogrāfijas dēļ, jo visi esam no kaimiņvalstīm.

Man ir viegli šeit atrasties – ir sajūta, ka nav šķērsota robeža.

Modernajā pasaulē ir svarīgi, lai valstis turas kopā, arī Eiropa. Tad nu mēs esam piemērs tam, ka var atrast kopīgu valodu un jaunas lietas,” teic Johans, kurš ir viens no Igaunijas klasiskās mūzikas raidstacijas Klassika Raadio programmu vadītājiem. "Arī mums Igaunijas radio ir tieši šādi studijas koncerti, kas tiek rīkoti tiešraidē.”

Katram, no mūziķiem arī savi individuāli plāni.

Johans janvāra beigās kļūs par tēti, bet februārī viņu gaida solokoncerti Igaunijā.

Mārai rit 1. semestra noslēgums Latvijas Mūzikas akadēmijā, tad - koncerti Vācijā, un kopumā gaidāms ļoti radošs pavasaris un vasara.

Jānis kopā ar Camerata Variabile Basel koncertēs Šveicē, Tosingenes augstskolā viņam kā pedagogam jāpiedalās iestājeksāmenos senās klarnetes klasē, tad atpakaļ uz Latviju, kur turpināsies darbs Dārziņskolā un Valsts kamerorķestrī Sinfonietta Rīga.  

Visiem kopā viņiem padomā skandināvu komponistu mūzikas programma un Baltijas valstu komponistu mūzikas programma, arīdzan Nino Rotas skaņdarbu programma. "Johans ilgus gadus studējis Itālijā– ir gan valodas prasme, gan izpratne par kultūru,” skaidro Jānis Tretjuks.