Vienaldzīgu cilvēku pret klavesīnu nav! Pirmatskaņos Andra Dzenīša klavesīnkoncertu

"Zināju, ka gribu rakstīt klavesīnam un stīgām, un visu laiku domāju, ko man tā skaņu kopība atgādina... Tad man kaut kā vienkārši uzausa saule, kaut kas zeltains," – tā komponists Andris Dzenītis iepazīstina ar skaņdarbu "Strēles", kas pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga koncertā "Zviedru Mocarts un Koncerts klavesīnam".

Programma, kurā soliste būs klavesīniste Ieva Saliete, diriģenta Normunda Šnē vadībā 3. novembrī izskanēs Lielajā ģildē, bet 4. novembrī – Latgales vēstniecībā "Gors".

Koncerta "Zviedru Mocarts un Koncerts klavesīnam" programma ir daudzveidīgi krāšņa, un tajā Ieva Saliete satiksies ar Sinfonietta Rīga, lai kopīgi atskaņotu baroka lielmeistara Baha vecākā dēla, Vilhelma Frīdemaņa mūziku, un pirmatskaņotu Andra Dzenīša klavesīnkoncertu "Strēles".

Iedvesmu darbam "Strēles" komponists Andris Dzenītis radis mākslinieka Rūdolfa Pērles darbā "Saule". "Šī un vēl dažas viņa gleznas man vienmēr kaut kur atmiņā, zemapziņā pie sienas karājušās, un tā izvēle šādi nosaukt darbu un no tā iedvesmoties bija tikpat simboliskā kā pati glezna par sevi. Zināju, ka gribu rakstīt klavesīnam un stīgām, un visu laiku domāju, ko man tā skaņu kopība atgādina... Tad man kaut kā vienkārši uzausa saule, kaut kas zeltains," skaidro Andris Dzenītis.

Ideja par skaņdarbu "Strēles" komponistam radusies, domājot par klavesīnu kā centru un saules gaismas strēļu raidītāju.

"Klavesīnu kā staru oreols ieskauj stīgu kvartets, un lielais oreols ir stīgu orķestris," atklāj komponists.

Ieva Saliete klavesīna meistarību ieguvusi gan Freiburgā, gan Bāzelē un šobrīd koncertē starptautiski. "Gatavojoties šim koncertam, biju gan Kauņā pie Čurļoņa, gan pastāvēju Pērles "Saules" staros mūsu Nacionālajā mākslas muzejā," atklāj mūziķe. Viņa gleznotāju mākslas darbu tapšanas laiku sasaista ar mūsdienām, sakot, ka tie bijuši tādi paši juku laiki kā šobrīd.

"Īsti vienaldzīgu cilvēku pret klavesīnu nav: ir tādi, kuriem tas liekas skaists un galants instruments, un ir tādi, kuriem tas šķiet vienkārši drāšu kaste," atzīmē Andris Dzenītis.

Komponistam mūsdienu mūzikas kontekstā klavesīns kā instruments atgādina roka ģitāru un saistās ar rokmūziku. "Arī es, kad spēlēju Stīva Reiha skaņdarbu elektriskajai ģitārai, man principā tur nekas nebija jāmaina, es viņu vienkārši spēlēju uz klavesīna," papildina Saliete.

"Mūsdienu klavesīna valodai ir jābūt pilnīgi citādai: gan valodai, gan tehnikai, principā tas ir vienu veselu jaunu studiju vērts pasākums," klavesīna nozīmi mūsdienās skaidro klavesīniste Ieva Saliete.

Arī komponists Andris Dzenītis uzsver, ka mūsdienu klavesīns būtiski atšķiras no baroka laika instrumenta skanējuma.

Koncerta programmu papildinās poļu komponistes Gražinas Bacevičas apjomīgais Koncerts stīgu orķestrim un par zviedru Mocartu dēvētā komponista Jozefa Martina Krausa simfonija.