"Klasikas" studijā tiekamies ar pianistu Vestardu Šimku, kurš stāsta par savu jaunāko soloprogrammu, kas Rīgas festivāla noslēgumā skanēs 9. jūlijā Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” plkst. 20.00.

Koncerta programmas centrā būs dažādos laikos un stilos rakstītas prelūdijas - no barokāli majestātiskā Baha līdz džeziskajam Gēršvinam, no romantiskā Šopēna līdz krāšņās harmonijās runājošajam Skrjabinam, kā arī impresionistiski gleznainais Debisī, ekspresīvais Šostakovičs un paša Vestarda Šimkus kompozīcija "Ziemeļu vējš. Gotiskā prelūdija un fūga".

Inta Pīrāga: Pieņemu, ka šie laikapstākļi, kad reti kur var atrast veldzi, nav tie paši piemērotākie un stimulējošākie darbiem, tāpēc vēlos vispirms pajautāt, vai tev ir izdevies atrast efektīvāko veidu, kur un kā trenēties koncertam?

Vestards Šimkus: Veids man vienmēr ir labu labais vecais - esmu īstens vakarcilvēks, un katru dienu sāku vingrināties apmēram ap pulksten sešiem vai pēc sešiem vakarā, un tad nu spēlēju, cik nepieciešams. Veldze vakarpusē ir drusku lielāka nekā dienā. Tomēr šis laiks ir lielisks arī tajā ziņā, ka varu ne tikai vingrināties klavierspēlē, bet arī vingrināties, lai pierastu spēlēt tādā karstumā, kāds parasti valda tikai uz skatuves - skatuves uguņu gaismā...

Klausītāji, kuri paši nekad uz skatuves nav muzicējuši, nevar pat iedomāties, kāds karstums valda uz skatuves, sevišķi tad, ja pianists spēlē enerģiski un no visa spēka.

Tā ka šis karstums savā ziņā liek man jau laikus pierast un sagatavoties karstajiem koncertu apstākļiem.

Ar tavu jauno soloprogrammu tev apmēram pirms mēneša tiešsaistes formātā bija jāatklāj Rīgas festivāls. Pandēmijas ierobežojumiem mīkstinoties, tikusi padota zaļā gaisma publikas klātesamībai, kādēļ arī "Latvijas koncerti" izvēlējušies šo koncertu pārcelt, lai to būtu iespējams klausīties reāliem klausītājiem. Vai pēc ilgā pārtraukuma tev šis būs pirmais koncerts ar publiku?

Publikas priekšā patiešām neesmu spēlējis kopš pagājušā gada novembra sākuma, kad mans pēdējais publiskais koncerts noritēja Viļņā kopā ar Lietuvas Valsts simfonisko orķestri. Tie bijuši vairāki mēneši, kuru laikā esmu ļoti sailgojies pēc klausītājiem! Saprotu, ka ne gluži visi gribētāji tiks šajā koncertā, taču man prieks, ka tiem dažiem, kuri būs koncertā, beidzot varēšu klātienē stāstīt par mūziku un spēlēt. Protams, gaidu laikus, kad klausītāji vairs netiks šķiroti ne pēc kādiem parametriem un visi, kuri vēlēsies koncertus apmeklēt, atkal to varēs darīt.

Šo koncertu ierakstīs arī Latvijas Radio, tā ka tiem klausītājiem, kuriem nebūs iespējas atnākt klātienē, tavu uzstāšanos noteikti varēs dzirdēt ierakstā. Koncerta reklāmas rullītī koncentrētā veidā esu izklāstījis savas programmas mērķi - ka tev šoreiz bjusi vēlme centrēties nevis uz vienu konkrētu komponistu vai konkrētu laikmetu, bet ņemt par pamatu vienu žanru, kas sastopams ļoti dažādu autoru daiļradē. Atslēgas vārds ir prelūdija - gan ar, gan bez fūgām. Man jau šķiet, ka nevar tā būt, ka šī ideja tāpat vien gaisā lidinājās - droši vien bija kāds graudiņš, no kā tas viss attīstījās.

Ideja attīstījās no līdzīgām idejām pēdējo gadu laikā, kas man vairākkārt realizējušās koncertu formā, proti, tās ir koncertprogrammas, kuras saucu par konceptuālām koncertprogrammām, kuru ietvaros skan mūzika, kuru komponējuši dažādi komponisti vienos un tajos pašos žanros, vai arī līdzīgos žanros, vai kaut kādā veidā tāda tipa skaņdarbos, kas savstarpēji sasaucas ar kaut ko sevišķu. (..) Šī savā ziņā ir līdzīga koncertprogramma, kurā skan dažādu komponistu prelūdijas, dažām no tām ir arī fūgas klāt. Doma par to, kā dažādu laikmetu komponisti savā starpā saprotas un sasaucas un kas vieno dažādu laikmetu mūziku caur vieniem un tiem pašiem žanriem - tas ir tas, kas mani patiešām interesē. Kā jau arī koncerta pieteikumā esmu teicis, patlaban daudziem mūziķiem modē ir vēlme specializēties arvien šaurākā un šaurākā laikmeta mūzikas atskaņošanā. Man gluži pretēji - ir vēlme meklēt tiltus un saiknes starp dažādiem laikmetiem, dažādiem komponistiem, un to visuzskatāmāk var izdarīt, veidojot programmas, kurās skan viena un tā paša vai ļoti līdzīga žanra skaņdarbi.

Vairāk un plašāk - ierakstā!