Iekāpt Rozentāla gleznā un pārdēvēt Latvijas Nacionālais mākslas muzejs adresi, teritoriju ap to nosaucot par Jaņa Rozentāla laukumu - lūk, kādas idejas saistītas ar mūsu mākslas patriarha Jaņa Rozentāla 150. jubilejas svinībām...

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ar plašu retrospekciju jaunatvērtajā lielajā izstāžu zālē šobrīd godina gleznotāju Jani Rozentālu, kura 150. dzimšanas diena starptautiskā mērogā ietverta UNESCO svinamo dienu kalendārā. "Neatliekamās sarunas" laikā ielūkojamies šai izstādei veltītajā preses konferencē, kas notika 12. augustā.

"Šis ir brīdis, kad pievēršamies mūsu klasiskajam mantojumam ļoti padziļinātā veidā, pievēršoties māksliniekam, kura vārds neizdzēšami ieraksīts Latvijas vizuālās kultūras vēsturē," uzsver LNMM direktore Māra Lāce. "Latviešu mākslai jau faktiski ir tikpat gadu cik Janim Rozentālam - ja tā padomājam, tas ir ļoti īss periods, kurā mūsu māksla attīstījusies, kļūstot spēcīga liecība tautas radošajai gribai, radošajai varēšanai, talantam un kvalitātēm, kas ir tik bagāta mūsu mākslā." Māra Lāce arī uzsver Jaņa Rozentāla personībnas nozīmīgumu, ieskicē viņa laiku un ietekmi tālākajai mākslas attīstībai. Viņa pateicas visiem, kuri iesaistījušies izstādes rīkošanā un uzsver: lai gan izstādei daudzus Jaņa Rozentāla darbus eksponēšanai atvēlējuši arī privātkolekcionāri, pamatdarbu klāsts ir no LNMM krājuma.

Jaņa Rozentāla jubilejas gada patronese, rakstniece un tulkotāja Anna Žīgure neslēpj: "Man bieži tiek jautāts, vai Somijā pazīst Jani Rozentālu, un man parasti jāatbild, ka neko daudz jau viņu nepazīst.

Varbūt tūkstotis, varbūt pāris tūkstošu Somijā ir dzirdējuši par Jani Rozentālu, bet viņa laiks Somijā atstājis ļoti lielu iespaidu, jo caur viņu somi tik daudz uzzināja par Latviju.

Šodien man ir sajūta, ka mēs būvējam pamatu. No vienas puses izstāde ir noslēgums lielam darbam - gan Mākslas muzeja atjaunošanai, gan Rozentāla gada svinību kulminācijai, bet no otras puses - tiek būvēts pamatakmens, jo nekas jau neapstājas. Mēs būvējam kultūras telpu Latvijas un ne tikai Latvijas nākotnei, kur dzīvot, elpot, mācīties mūsu bērniem un jauniešiem."

Izstādes kuratore Aija Brasliņa stāsta: "Veidojot izstādi, kopā ar mākslinieci Inetu Sipunovu vēlējāmies radīt Rozentāla mākslas, biogrāfijas un daiļrades pasauli tālaika izjūtās un atmosfērā, nedaudz mainot priekšstatus, ar kādiem Rozentāls iesakņojies mūsu apziņā, lai gan katrs laikmets jau viņu interpretējis nedaudz atšķirīgi."

Ineta Sipunova: "Mūsu saspēle, būvējot izstādi, veidojās caur koncepciju - atbildot uz jautājumu, kādas bijušas tā laika tehnoloģijas un tehnikas, otas triepiens, kā tu attīsti roku, kā kļūsti par meistaru, un mūsdienu tehnoloģijām, mēģinot meklēt paralēles - Rozentāls dzīvojis gadsimtu mijā, un kā viņš to izmantojis. Izstādes veidošanā pielietoju arī mūsdienīgas tehnoloģijas, piedāvājot tuvplānā ieskatīties Rozentāla darbos, vienkārši sakot - "iekāpt" viņa gleznā."

Visbeidzot, ar pārsteidzošu ziņu preses konferencē klajā nāk arī Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR).

Septembrī Rīgas domē tiks rosināts skatīt jautājumu par laukuma ap LNMM nosaukšanu par Jaņa Rozentāla laukumu. Ja šī teritorija iegūs šādu nosaukumu, tad LNMM adrese varētu būt šāda: Jaņa Rozentala laukums 1 esošās adreses - Krišjāņa Valdemāra iela 10a - vietā.

Andris Ameriks norāda, ka kopā ar LNMM direktori Māru Lāci izdevies vienoties kopīgā idejā par nosaukuma piešķiršanu laukumam. Māra Lāce gan atzīst, ka muzejam tas nozīmēs sarežģījumus, kas saistīti ar adreses pārreģistrēšanu.

Kā ziņots, no 13.augusta līdz 30.oktobrim LNMM būs skatāma gleznotāja Rozentāla 150.gadu jubilejai veltīta izstāde "Janis Rozentāls (1866-1916). Māksla un tehnika". Kā norādīja muzejā, Rozentāla biogrāfija un radošā darbība spilgti apliecina latviešu mākslinieku sociālo un nacionālo pašapzināšanos 19. un 20.gadsimtu mijā. Pirmo vispārējo atzinību dzimtenē gleznotājs guva 1896.gadā Latviešu etnogrāfiskajā izstādē kopā ar nacionālpatriotiski noskaņotajiem "Rūķa" loka vienaudžiem, kas nāca klajā ar ideju kalpot savai tautai un attēlot tās dzīvi mākslā ļāvs saistīt ar somu paraugiem.

Izstāde ļaušot vērot Rozentāla mākslinieciskos meklējumus plašā diapazonā - no nacionāla reālisma virsotnes laucinieku tēlojumā slavenajā diplomdarbā "No baznīcas" ("Pēc dievkalpojuma", 1894) līdz "Skaistā laikmeta" estētismam un dekoratīvismam romantiskos sapņojumos par idillisko laimes zemi Arkādiju.

Atzītā portretista, figurālista, ainavista un intīmu sadzīves ainu atveidotāja tvertie mirkļi un noskaņas mijas ar fantastiskām simboliskām kompozīcijām, mitoloģiskiem un reliģiskiem sižetiem. Visai daiļradei cauri vijas iecienītāko motīvu un tēlu variācijas, kas atkārtojas arī grāmatu un periodikas grafikā.

Retrospektīvā izstāde - vairāk nekā 150 darbu - ir viens no Rozentāla jubilejas gada programmas centrālajiem notikumiem. Mākslas darbu izlase lielākoties veidota no LNMM krājuma, kas reprezentē klasiķa radošās darbības galvenos posmus un žanrus, stilistisko mainību un tehniku dažādību.

Papildus izmantoti eksponāti no Akseli Gallena-Kallelas muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja, Liepājas muzeja, Tukuma muzeja un vairākām privātām kolekcijām Latvijā un Somijā. Gadsimtu mijas gaisotni atdzīvina fotoattēlu klātbūtne, izstādes mobilā aplikācija atklāj atsevišķu mākslas darbu sasauces ar fotogrāfijām, ko gleznotājs jaunrades vajadzībām uzņēmis pats ar savu fotokameru.

Muzeja Lielajā zālē skatāmo retrospekciju septembrī un oktobrī papildinās pasākumi, kas ietvers lekciju ciklu "Rozentāla laiks" piektdienu vakaros, sarunas pie mākslas darbiem ar nozares speciālistiem, radošo darbnīcu nodarbības, gleznotājam un viņa dzīvesbiedrei Ellijai veltītus koncertus, kā arī Mūzikas un mākslas atbalsta fonda producēto teātra izrādi "No Rozentāla". Savukārt izstādes mobilais ceļvedis "Jaņa Rozentāla "gaismas bildes"" piedāvās atklāt mākslinieka fotografētās "gaismas bildes", kas iedvesmoja viņu jaunu sižetu un kompozīciju meklējumiem glezniecībā.

Savukārt 20.oktobrī LNMM konferenču zālē notiks starptautiska zinātniskā konference "Janis Rozentāls (1866-1916) un viņa laikmets" ar vietējo un ārzemju speciālistu līdzdalību. Tikmēr 28.novembrī UNESCO galvenajā mītnē Parīzē paredzēts atklāt informatīvu izstādi par izcilo Latvijas kultūras personību un profesionālās mākslas veidotāju, kura veikums ir iekļauts arī Latvijas kultūras kanonā.