19. septembrī koncertzāle "Latvija" jauno koncertsezonu Ventspilī atklās ar izcilā vācu pianista Sebastiana Knauera (Sebastian Knauer) un kamerorķestra Sinfonietta Rīga koncertu, diriģenta Normunda Šnē vadībā atskaņojot Ludviga van Bēthovena iedvesmotas komponista Arāša Safaiana (Arash Safaian) variācijas programmā "Šis ir (ne) Bēthovens". Divas dienas pirms koncerta ar pianistu Sebastianu Knaueru tiekamies "Klasikas" vilnī.
Dāvis Eņģelis: Klausoties jūsu un komponista Araša Safaiana kopdarbu "Überbach", rodas iespaids par kolāžu daudzu no Baha paņemto motīvu dēļ. Savukārt albums "This is not Beethoven" vairāk līdzinās spoguļu istabai, kurā tēma no Septītās simfonijas otrās daļas parādās dažādos leņķos un rakursos. Kā jūs raksturotu šos divus albumus no sava skatpunkta kā interprets, kurš mūzikai pietuvojies ievērojami tuvāk nekā es vai jebkurš no klausītājiem?
Sebastians Knauers: "Überbach" bija pirmā sadarbība ar Arašu. Atceros to dienu, kad 2016. gadā man piezvanīja producents un teica – šeit ir jauns un talantīgs komponists, un atsūtīja paklausīties Araša Safaiana "Überbach" nošu programmas audio izvilkumu.
Es uzliku pirmo celiņu un biju pārsteigts. Dzirdēju pazīstamas skaņas, atpazinu Bahu, bet tad harmonijās un instrumentācijā saklausīju kaut ko citādāku.
Jau no pirmā brīža Safaiana mūzika mani aizrāva. Es sapratu, ka vēlos to iestudēt. Pēc kāda laika, kad cikls jau bija pabeigts, tā iestudēšana man bija kā ceļojums uz kādu jaunu, neredzētu vietu. "Überbach" citē daudzus Baha skaņdarbus, kas ir pamatā Safaiana kompozīcijai. Turpretim jaunais projekts – Fantāzija un variācijas "This is not Beethoven" – lielākoties veidots ap vienu tēmu no Septītās simfonijas – izņemot daļas, kurās Safaians atsaucas uz dažiem citiem Bēthovena darbiem.
Ja man jāmēģina vispārīgi raksturot Araša Safaiana mūziku, esmu liels viņa fans. Viņš nekad neuzlauž vai nesalauž oriģinālu, viņš to paceļ citā līmenī un cenšas parādīt, kā viņaprāt Bahs un Bēthovens varētu skanēt mūsdienās.
Safaians saka – ar savām kompozīcijām viņš atdod godu Baham un Bēthovenam. Arašs nemēģina viņus salauzt vai viņu mūzikā atrast kaut ko jaunu. Viņam patīk šī mūzika, un viņš to pārceļ uz mūslaikiem.
Pēc tam, kad biju iepazinies ar "Überbach" melnrakstu, ar Arašu satikāmies Minhenē un tālāk jau kopā producējām kompozīcijas tīrrakstu, un šo ciklu esmu spēlējis daudzās koncertzālēs. Vēlāk jau pats viņam vaicāju, vai viņš varētu man uzrakstīt jaunu skaņdarbu. Esam kļuvši par labiem draugiem. Ir ļoti patīkami ar viņu sastrādāties.
Jūs teicāt, ka abi strādājāt pie skaņdarba producēšanas vai, citiem vārdiem, radīšanas. Vai varat vairāk pastāstīt tieši par savu lomu darba tapšanā līdzās tam, ka esat tā atskaņotājs?
Ar producēšanu te jāsaprot process, kurā tu dod iespēju jaunam skaņdarbam nonākt līdz klausītājiem. Kā jau teicu, es sākumā lūdzu uzrakstīt kaut ko jaunu, es iedevu Arašam impulsu. Mans darbs bija atrast orķestri, koncertvietu, tehnisko personālu, finansējumu ierakstam skaņu ierakstu namu, kas būtu ieinteresēts projektā, un visu citu nepieciešamo. Bet, protams, ka mans galvenais pienākums ir kompozīciju atskaņot.
Vienmēr esmu Arašam teicis, ka viņam ir pilnīga radošā brīvība rakstīt tā, kā viņš vēlas. Es nevēlos komponistam iedot pārāk daudz ideju, kas viņu beigās iegrožo. Vēlos, lai komponists justos brīvs. Man, protams, bija savas idejas, kuras es ierosināju – piemēram, par konkrētiem Bēthovena skaņdarbiem, uz kuriem varētu atsaukties. Viņš tās uzklausīja, bet beigās radīja visā pilnībā savu darbu, kas, manuprāt, ir vislabākais lēmums.
Interviju pilnā apjomā lasiet portālā lsm.lv!
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X