Piedzīvot, redzēt un izjust cirka brīnumu. Saruna ar "Re Rīga!" rīkotāju Mārtiņu Ķiberu

Festivāls "Re Rīga!" jau septīto gadu atkal iebraucis pilsētā, taču pirmo reizi tas notiks Rīgas cirkā. "Tas ir tikai likumsakarīgi, jo Rīgas cirkam un festivālam ir kopīgi mērķi popularizēt cirku, ļaut cilvēkiem piedzīvot, redzēt, izjust, kas ir cirka brīnums," par cirka svētkiem, kas notiks 20. un 21. augustā, stāsta festivāla "Re Rīga" radošais direktors Mārtiņš Ķibers.

"Taču ir arī otra svarīga lieta: Rīgas cirks kā ēka šobrīd piedzīvo diezgan lielas pārmaiņas. Jau nākamgad sāksim rekonstrukciju, kas pirmajā posmā saistīta ar ēkas energoefektivitāti. Pati 131 gadu vecā celtne, ko būvējis pirmais latviešu arhitekts Jānis Fridrihs Baumanis, ir vēsturisks piemineklis. Šogad noslēdzās metu konkurss un arhitektu kompānija šobrīd izstrādā tehnisko projektu,” atklāj Ķibers.

Kā zināms, jau ilgāku laiku Rīgas cirks no Merķeļa ielas puses ir slēgts, tāpēc ieeja festivālā būs no Alfrēda Kalniņa ielas puses. "Tā ka festivāls būs iespēja vēl apskatīties Rīgas cirka ēku un arēnu, kāda tā ir šobrīd, un piedzīvot festivāla garu, jo

festivāls jau ir kā tāds uzplaiksnījums – divas trīs dienas tas katru gadu augustā parādās un tad pazūd, bet Rīgas cirks paliek.

Un ir prieks, ka tas attīstās modernā 21. gadsimta cirka virzienā, kas ir ļoti aizraujošs mākslas veids – salīdzinoši jauna māksla, kas aizsākusies tikai pagājušā gadsimta beigās. Protams, cirka saknes meklējamas senajā Ēģiptē. Bet laikmetīgais cirks ir jauna mākslas forma, kas attīstās un meklē iespējas, kā sevi parādīt. Mākslinieki mēģina, sadarbojas, miksē deju, aktiermākslu un mūziku," stāsta Mārtiņš Ķibers.

Kas tad īsti ir mūsdienu cirks, un kā tas atšķiras no tradicionālā cirka? "Mūsdienu cirks pirmām kārtām ir izglītības sistēma, kas drusku mainījusies," skaidro Ķibers. "Tradicionālā cirka mākslinieki vairāk attīstās vienas cirka disciplīnas ietvaros.

Tradicionālais cirks ir ļoti paredzams – tur ir numurs, klauns, numurs, klauns. Laikmetīgajā cirkā galvenais ir stāsts: tie nav atsevišķi numuri, bet vesela izrāde, ko veido dažādu disciplīnu kombinācijas.

Tiek izmantotas arī senās cirka disciplīnas – žonglēšana, akrobātika, tramplīni, gaisa akrobātika un tamlīdzīgi, bet tas tiek kombinēts un caur to izstāstīts stāsts. Laikmetīgais jeb modernais cirks meklē sadarbību ar citām mākslas formām – piemēram, deju teātri, aktiermākslu, izrādēs paši mākslinieki nereti spēlē mūzikas instrumentus. Protams, man nav nekas pret tradicionālo cirku - galvenais jau ir dzīvnieku neizmantošana tajā, kas sākās jau pagājušā gadsimta beigās Eiropā un turpinās: daudzās valstīs ir aizliegumi. Tāpat kā Latvijā – cirkā drīkst izmantot tikai mājdzīvniekus. Šai ziņā arī sabiedrība attīstījusies – tā evolucionē. Cirks kā mākslas forma ir noteikti vajadzīgs, bet dzīvnieki tajā nebūtu jāizmanto."

Vairāk un plašāk šeit!