21. februārī Lielajā ģildē festivālā "Vīnes klasika" Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga un diriģents Normunds Šnē sadarbosies ar franču trompetistu Romānu Lelē (1983), kurš Victoires de la Musique balvas saņemšanas 26 gadu vecumā ir nostiprinājis sava vārda atpazīstamību piecos kontinentos - gan kā solomākslinieks, gan sadarbojoties ar izciliem orķestriem. Viņa repertuārs aptver vairākus gadsimtus plašu periodu – no baroka mūzikas līdz 21. gadsimta skaņražu opusiem. Koncertā Rīgā viņš spēlēs Jozefa Haidna Trompetes koncertu un Žana Batista Arbāna virtuozās variācijas "Venēcijas karnevāls".

Sarunā Ievai Zeidmanei Romāns Lelē atklāj, ka Haidna Trompetes koncerts, viņaprāt, ir viens no skaistākajiem trompetes koncertiem, kuru viņš vienmēr atskaņo ar prieku, jo katrā daļā ir atšķirīga artikulācija, dinamika un spēles maniere. Koncerta I daļā viņš Rīgā atskaņos pats savu kadenci -  virtuozu, un dažiem pirmās daļas melodiju motīviem.

"Haidna koncerts nav matemātisks, tomēr man patīk, ja to spēlē tieši un precīzi, jo šī nav romantisma mūzika. Vienmēr cenšos to paturēt prātā."

Mūziķis stāsta, ka Ž.B. Arbāna variācijas „Venēcijas karnevāls”, kuras viņš atskaņos ar korneti, ir ļoti jautrs skaņdarbs, protams, atšķirīgs no Haidna:

"Arbāns pats spēlēja korneti laikā, kad tika izveidots ventiļmehānisms. Viņš bija viens no spožākajiem 19. gadsimta virtuoziem, komponēja salonmūziku, nereti arī fantāzijas, un mūsu instrumentam radījis brīnišķīgus darbus. Protams, šīs variācijas ir izaicinājums. Ir jābūt labai tehnikai, ar mēles palīdzību jāveido artikulācija, bet man patīk šis skaņdarbs, jo tēmu un variācijas atskaņot ir aizraujoši. Biežāk to spēlē kopā ar pūtēju orķestri, tomēr es dodu priekšroku šai versijai ar stīgu orķestri. Ir vajadzīgs laiks, lai šo skaņdarbu kārtīgi apgūtu, jo tas patiešām ir virtuozs".

Vai virtuozitāte jums ir bijis mērķis vai drīzāk nācis kā kaut kas pašsaprotams?

Man patīk spēlēt virtuozi, tomēr domāju, ka pirmajā vietā ir jābūt mūzikai. Virtuozitāte seko pēc tam. Man vissvarīgākā ir skaņa, toņa kvalitāte, pati mūzika. Es cenšos frāzējumu veidot līdzīgi kā dziedātājs. Jā, trompete ir mans instruments, taču pats pirmais instruments ir cilvēka balss un tā man šķiet vissvarīgākā.