"Klasikas" studijā tiekamies ar starptautiski atzīto diriģenti Kristu Auderi, kura 21. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā 28. Starptautiskā Garīgās mūzikas festivāla koncertā "Mīlas dziesmas" stāsies pie Valsts akadēmiskā kora "Latvija" diriģenta pults.

Krista šobrīd dzīvo un strādā Nīderlandē. Viņa ir Amsterdamas Vrijes Universitātes kamerkora diriģente un Hāgas Karaliskās Konservatorijas kordiriģēšanas nodaļas pasniedzēja un kā viesdiriģente regulāri sadarbojas ar Nīderlandes Kamerkori, Nīderlandes Radio kori, Cappella Amsterdam, kā arī kopš 2025. gada ir Zviedrijas Radio kora galvenā viesdiriģente.

Ar kori "Latvija" Krista sadarbojusies jau 25. un 26. Starptautiskajā Garīgās Mūzikas festivālā, un nu atgriežas ar koncertprogrammu, kurā savītas skandināvu (Torbjørn Dyrud, Knut Nystedt, Sven–David Sandström, Martin Ødegaard) un franču (Pierre Villette) komponistu garīgās mīlas lirikas kompozīcijas. 

Koncerta viesmāksliniece – vijolniece Paula Šūmane, kuras dalība caurvīs programmu gan epizodēs vijolei solo, gan organiskā mijiedarbībā ar kori.

Inta Pīrāga: Līdz ar to, ka šī ir jau trešā programma, kuru tu iestudē ar kori Latvija, turklāt visas programmas bijušas iekļauts Garīgās mūzikas festivālā, droši vien ir sajūta, ka atgriezies pie saviem draugiem – nav vajadzīgs īpašs adaptācijas laiks, var uzreiz ķerties pie lietas.

Krista Audere: Droši vien tā arī ir. Bet nu – ir jau divi gadi pagājuši, vienu vasaru man ļāva izlaist. Tomēr viss kaut kādā ziņā vienmēr ir savādāk.

Arī šodien ar ļoti acīgo aci un dzirdīgo ausi klausījos atkal kaut ko jaunu, kas ienācis korī: daži dziedātāji atgriezušies, daži kolēģi ir jauni: ir labi, ka visuu laiku kaut kas nedaudz mainās.

Pirmais mēģinājums no rīta jau bija, priekšā vēl divi, un tad nu arī ģenerālmēģinājums un koncerts. Vai tu esi diriģente, kas ļoti, ļoti rūpīgi plāno arī mēģinājumu procesu? 

Jo mazāk mēģinājumu, jo jāplāno vairāk un vairāk. Dažbrīd, kad mēģinājuma procesam atvēl divas nedēļas un ir septiņi mēģinājumi, vari mierīgi virzīties uz priekšu. Bet jau šodien gāju ar padarāmo darbiņu sarakstu, un izejot no tā, nākamais mēģinājums jau ir skaidrs – rīt jau būs tāda pusdarba sajūta.

Tas pulkstenītis tikšķ uz priekšu, un bez plānošanas nekādi nevar iztikt.

Dziedātāji ir strādājuši, bet darba mums ir ļoti daudz. Es jau atkal esmu nelaipna, savedusi visādu mūziku, ko liela daļa nekad nav dziedājusi. Tā ka – jā, mums vēl ir darbiņš priekšā. Bet ceturtdien tiksimies koncertā, un tad jau viss būs salabots – es apsolu! (Smejas.)

Šoreiz koncerta tematika saistīta ar mīlas dziesmām. Vai virzību uz šo tēmu tu izstrādāji kopā ar Māri Sirmo? Viņam pat no "Kamēr..." laikiem, kurā tu arī pati esi dziedājusi, ir ļoti, ļoti paticis komponistus virzīt vienā tēmā. Kā veidojās šī programma?

Katru reizi programmas veidojas tik ļoti atšķirīgi. Dažbrīd procesa sākumā liekas, ka netiksim līdz galam, un programma tā arī neradīsies. (Smejas.)

Šoreiz uzstādījums man bija no abiem Māriem – Māra Ošleja un Māra Sirmā – ka pēc iepriekšējā klusinātā koncerta vajadzētu kaut ko  priecīgāku, jestrāku, un es tam arī piekritu, ka vajadzētu dzirdēt kori nedaudz ritmiskākā valodā. Un tad nu mēģināju domāt, ko vajadzētu darīt un kā varētu "pamocīt" tos dziedoņus. (Smejas.)

Jau trešo reizi braucot diriģēt kori Latvija, apmēram jau zinu, kas varētu būt pa spalvai, un tad es tā ļoti viegli varu mēģināt šajā gadījumā skandināvu komponistus. Zinu, cik daudz laika vajadzēs, lai viņiem pieķertos, un tad zinu arī kaut ko tādu, kas būs sarežģītāk. Bet beigu beigās tas būs pārsteigums gan klausītājiem, gan pašiem dziedātājiem. Un tādi nu tie franči man šoreiz tajā koncertā ir, un man patīk domāt par koncerta dramatisko plānu.

Tēma ir nepieciešama, citādi tas kļūst par tādu dziesmiņu savirknējumu. Kormūzikā skaņdarbi ir daudz īsāki nekā simfoniskajā mūzikā, un man gribas, lai tas aplausu brīdis arī būtu pārdomāts. Tāpēc tā dramaturģija – un šoreiz tā ir mīlasdziesma – tiešām apkopo visu, par ko mēs dziedam.

Ir mīlas dziesmas Jaunavai Marijai, ir Zālamana Augstās dziesmas teksti, kas katrā kultūrā ir pilnīgi savādāk sakomponēti, un man kā mūzikas skolniecei ir ļoti interesanti redzēt, kā Sandstrēms to ir uzrakstījis un pāris dekādes pirms viņa to izdarījis kāds cits komponists. Tur būs, ko parakties tiem, kuriem ļoti gribas paskatīties, kā esmu mēģinājusi to kolāžu salikt kopā...

Vairāk – audioierakstā.