Tango ar Imantu Kalniņu. Stāsta Aigars Reinis un Katrīna Paula Felsberga

Turpinās starptautiskais festivāls "Rīgas Doms 2021". Par drīzumā gaidāmajiem koncertiem un viesiem, kā arī programmu "Imants Kalniņš un tango", kas Rīgas Domā izskanēs jau 21. jūlija vakarā, pirmdienas "Neatliekamajā sarunā" plašāk vēsta Rīgas Doma mūzikas direktors Aigars Reinis un dziedātāja Katrīna Paula Felsberga.

Ilze Medne: Rīgas Doms vēris durvis klausītājiem un aicina uz festivālu, kam jau ir skaista un sena vēsture. Festivāls "Rīgas Doms" laikam ir viena no pamatīgākajām Rīgas Doma tradīcijām?

Aigars Reinis: Nenoliedzami, festivāls ir ilggadējs, un tas notika arī pagājušogad. Te gan uzreiz jāpiemin, ka gan pagājušogad, gan šogad tas notiek, pateicoties Kultūrkapitāla fonda atbalstam, jo apmeklējuma ierobežojumi, līdz ar to naudas plūsmas specifika, ieskaitot izmaiņas autorlīgumu nodokļos, bijis milzīgs apgrūtinājums. Jebkurā gadījumā festivāls notiek, un šogad to [atkal] varam saukt par starptautisku, jo pie mums viesojas izcili ērģelnieki – jau izskanēja Amsterdamas "Concertgebouw" izcilā ērģelnieka Leo Van Duselāra koncerts, gādājot par brīnišķīgu atklāšanas svētku sajūtu, tāpat savu programmu jau nospēlējis izcilais profesors Gerhards Veinbergers, un vēl gaidām ciemos Leipcigas "Gewandhaus" ērģelnieku Mihailu Šēnhaitu. Tās ir izcilības, kuras arī mums liek sasparoties attīstībā un skatīties Eiropas un pasaules virzienā.

Kā jūs šos viesus aicināt – viņi atrod jūs vai arī jūs viņus meklējat un aicināt? Kā notiek sadarbība?

Aigars Reinis: Sadarbība veidojusies ilglaicīgi, meklējot kontaktus. Taču – lai arī Rīgas Doms un tā ērģeles mums pašiem šķiet pierasta lieta,

esmu secinājis, ka vēl joprojām ir tādi Latvijas iedzīvotāji, kas Rīgas Domā nav ienākuši kopš bērnības vai vispār šeit nav bijuši. 

Taču ārzemju ērģelniekiem vēl joprojām milzīga interese par mūsu instrumentu, viņi šeit ļoti grib nokļūt, jo izcilo romantisma paraugu – Rīgas Doma ērģeles – katrs grib spēlēt. Tajā pašā laikā jāsaka – arī man klausoties ir interesanti, kā tās skan, jo spēlēt šīs ērģeles ir izaicinājums: šis tomēr ir 140 gadu vecs nepārbūvēts oriģināls instruments, atšķirībā, piemēram, no Francijas, kur šāda tipa ērģelēs iebūvēta kompjūtersistēma un ieviesti dažādi atvieglojumi.

Rīgas Doma ērģeles ir oriģināls instruments, tā ka vienmēr ir interesanti, ko izcilie ērģelnieki dara ar šo instrumentu, – kā viņi tiek galā un ko piedāvā.

Kā instruments šobrīd jūtas? Vai šis gads, kad tas netika ļoti intensīvi lietots, nācis par labu jeb tieši otrādi?

Aigars Reinis: Intensitāte noteikti bijusi mazāka, bet tajā pašā laikā esam rīkojuši tiešraides, tā ka instruments skanējis visu laiku. Tiesa,

liels izaicinājums instrumentam ir šībrīža karstums – ir atsevišķi reģistri, kurus tik augstu vairs nevar uzskaņot. Tā ka vasara tiešā nozīmē šobrīd ienākusi arī Rīgas Domā.

Par laimi, šonedēļ karstums atkāpies un nekas netraucēs skaisti izskanēt diviem koncertiem, ar kuriem tiks svinētas latviešu komponistu jubilejas. Šķiet, latviešu mūzikas līnija Rīgas Domam un tā koncertdzīves rīkotājiem ir ļoti svarīga?

Aigars Reinis: Festivāla kontekstā mums svarīgi veidot daudzveidīgu programmu. Tajā noteikti jāizskan gan ērģeļmūzikas klasikai – tāpēc pēc nedēļas šeit skanēs Bahs, gan jābūt arī kādam pirmatskaņojumam un, protams, jāskan latviešu komponistu mūzikai. Sakritis, ka šī nedēļa ir tāda kā jubilāru nedēļa, kur divos koncertos izskanēs astoņu komponistu jubilāru mūzikas koncerti – gan 21. jūlijā, gan 23. jūlijā. 21. jūlijā koncertā apvienosies interesants salikums – Imants Kalniņš satiksies ar Astoru Pjacollu, bet Vita Kalnciema 23. jūlija koncertā pievērsīsies arī mūsu klasiķiem, kuri šogad svin jubilejas: tie ir Pēteris Vasks, Romualds Jermaks, Pauls Dambis, Imants Zemzaris, Aivars Kalējs un arī Indra Riše. Varēsim ieraudzīt, cik liela daudzveidība iespējama latviešu ērģeļmūzikā. 

Katrīna Paula, tavas attiecības ar Rīgas Domu sākušās ļoti sen, jo tu, ilgus gadus būdama Rīgas Doma kora skolas meiteņu kora "Tiara" dziedātāja, noteikti esi šeit bijusi ne reizi vien. Tātad Rīgas Doms ir baznīca, kuras velves tu pazīsti ļoti labi.

Katrīna Paula Felsberga: Tieši tā. Šeit pavadītas ļoti daudzas stundas gan dievkalpojumos, gan neskaitāmos koncertos, gan brīnišķīgajos Ziemassvētku dievkalpojumos. Tagad prieks šeit atgriezties kā pieaugušam cilvēkam. Ar Aigaru Reini mums ir jauka sadarbība kā dievkalpojumu muzikālajiem pavadītājiem. Jā,

Rīgas Doms ir mana mīļākā baznīca Latvijā un varbūt arī pasaulē. 

Kas ir tas īpašais, ar ko šis dievnams tevi valdzina?

Katrīna Paula Felsberga: Tas noteikti ir arī bērnības sentiments, taču dziedāt šāda instrumenta pavadībā un īpašajā akustikā – tas nav salīdzināms ar citām baznīcām un citām telpām. Kaut kā arī sajūta man kā latvietei un kā rīdziniecei šeit ir ļoti īpaša. Dziedāt Rīgas Domā man katrreiz ir lieli svētki. 

Intervija pilnā apjomā lasāma LSM.LV