"Tas tiešām ir tāds stāvoklis, ka tev it kā jāatdodas mūzikai – tu tajā peldi, straume tevi kaut kur nes, tomēr vienlaikus jāmēģina arī visu kontrolēt. Un tieši tā ir augstākā pilotāža – šī ļaušanās straumei un vienlaikus fokusēšanās uz to, ko tu dari. Tā ir ļoti laba sajūta," saka ukraiņu diriģents Serhijs Zadorožnijs, stāstot par poļu komponista Bartlomeja Penkela mūziku ar agrīnā baroka un pat vēl renesanses iezīmēm, kas būvējusi pamatus ukraiņu klasiskajai mūzikai.

Bartlomeja Penkela, ukraiņu baroka komponista Mikolas Dilecka, kā arī klasicisma laika košāko pārstāvju Dmitro Bortņanska, Maksima Berezovska un Artemija Vedeļa kompozīcijas skanēs vīru kora "Logos" koncertā 8. janvārī pulksten 19.30 VEF Kultūras pilī. Serhijs Zadorožnijs būs gan atskaņojuma vadītājs, gan papildinās koristu rindas.

Serhijs absolvējis Ukrainas Nacionālo Mūzikas akadēmiju, kur ieguvis bakalaura un maģistra grādu kora diriģēšanas specialitātē. Ieguvis maģistra grādu arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.

Ukrainā viņš savulaik nodibinājis vīru kori "Rodos", bijis Kijivas simfoniskā orķestra un kora dalībnieks, bet kopš 2022. gada ir Latvijas Valsts akadēmiskā kora "Latvija" mākslinieks. Viņš nodibinājis un vada arī senās mūzikas ansambli Ældmusic, kas aktīvi uzstājas Latvijā un ārzemēs un pērn sniedzis tiešraides koncertu arī Latvijas Radio 1. studijā.

Orests Silabriedis: Programma – visai plaša: no renesanses atskaņām līdz pat barokam un klasicismam. 

 Serhijs Zadorožnijs: Programma tika izvēlēta kopā ar “Logos” menedžeri Artūru Orlovski, un mūsu lēmums bija veidot tādu kā kaleidoskopu, kā nelielu ekskursiju tajā, kā ir veidojusies Ukrainas mūzika, kā tā ir attīstījusies, mainījusies. Viss sākās ar Poliju, kas palīdzēja pārņemt eiropeiskās tradīcijas un savienot tās ar ukraiņu nacionālajām mūzikas tradīcijām. Tā tas viss izauga līdz pat klasicismam.

Tātad sanāk, ka ukraiņu klasiskās mūzikas aizmetņi meklējami Polijā?

Jā, tā ir Eiropas jeb Rietumu tradīcija, kas ietekmēja arī Bortņanska un Vedeļa klasiskos koncertus. Baroks saistāms ar Mikolu Dilecki. Bet saknes meklējamas viduslaikos un zīmju dziedājumos, kas ir pašu ukraiņu mūzika. Protams, var skatīties arī uz Bizantijas pusi, bet tad tā būs pavisam cita saruna.

Sāksim ar pirmo komponistu, kurš iekļauts šajā programmā, un tas ir poļu komponists Bartlomejs Penkels. 

Tas ir agrīnais baroks, bet vēl visnotaļ ar renesanses iespaidu. Penkels savulaik radījis poļu oratorijas žanru un bijis ļoti, ļoti labi pazīstams ne tikai Polijā, kur piedzima 1600. gadu sākumā, Penkels ilgus gadus strādāja Varšavas galmā. Kad Varšavu okupēja zviedri, viņš devās trimdā, bet dzīves otro pusi pavadīja Krakovā, karaļa pilī. Bet viņa talants būtībā uzplauka jau Varšavā. Viņš daudz strādājis ne tikai ar pieaugušajiem, bet arī ar bērniem, un daudzi viņa audzēkņi kļuva par izciliem dziedātājiem un komponistiem. Jau Varšavā Penkels sāka rakstīt savas pirmās mesas, kanonus un dejas. Viņa darbus izdeva pat Venēcijā – viņš patiešām bija labi zināms.

Klausoties viņa mūzikas paraugus, ko atsūtīji, dzirdams kaut kas izteikti palestrīnisks! Tātad viņš bijis pazīstams ar šo tradīciju. Vai varbūt tā bija intuīcija? 

Visticamāk – gan viens, gan otrs. Protams, viņš nevarēja nepamanīt to, kas notiek Eiropā. Mēs konkrēti nezinām, pie kādiem pasniedzējiem viņš mācījies un kāda bijusi viņa mijiedarbība ar vēl tālāku Rietumu mūziku, bet noteikti jāpiemin, ka Penkelam ir arī vācu saknes – viņa mesās parādās protestantiskie elementi. Viņš izmantojis arī poļu tautasdziesmas – gan savās mesās, gan motetēs.

Vai nav īpaši grūti atskaņot šādu mūziku, kurā nepārtraukti no sākuma līdz beigām viss vijas un savijas kā viļņi jūrā, visu laiku kaut kas notiek. Bet varbūt es tagad runāju pārāk tēlaini…

Nē, nē, šis salīdzinājums nav nepareizs, jo tas tiešām ir tāds stāvoklis, ka tev it kā jāatdodas mūzikai – tu tajā peldi, straume tevi kaut kur nes, tomēr vienlaikus jāmēģina arī visu kontrolēt. Un tieši tā ir augstākā pilotāža – šī ļaušanās straumei un vienlaikus fokusēšanās uz to, ko tu dari. Tā ir ļoti laba sajūta.

Tu esi gan lielisks diriģents, gan teicams dziedātājs: kādā ampluā tu piedalīsies šajā koncertā? Dziedāsi vai diriģēsi?

Darīšu gan vienu, gan otru. Tā būs kā performance! Pārvietošos. (smaida) Tur, kur skanēs baroks, būšu atskaņojuma vadītājs un stāvēšu vai nu ansambļa vidū vai malā. Bet Bortņanska, Vedeļa un Berezovska klasiskajos koncertos diriģentam jābūt kā atsevišķai figūrai kora priekšā: tad nu tā arī darīšu.

Vairāk – audioierakstā.

Intervija pilnā apjomā teksta formātā drīzumā būs lasāma portālā lsm.lv.