Kultūrtelpā "Tu jau zini kur" 19. jūlijā plkst. 20.00 grupa "Zāle” un tās atbalstītāji piedzīvos koncertu "Pār nakti", kurā labi zināmās "Zāles" dziesmas skanēs jaunās skaņās, gluži kā pirmoreiz, jo grupas sastāvs krietni pamainījies.

"Esam brīvdomātāju savienība, kurus kopā savedusi mūzika. Ne visi esam profesionāli mūziķi, bet kaut kas mūs vieno – mēs visi diezgan lielā mērā esam dīvaiņi, bet kopā jūtamies ļoti labi. Katrs ir ar savu lielisko skaņu, ideju, katram ir savs ceļš, kāpēc viņš te ir nonācis, jo "Zālē" visi nonākuši kaut kādā mistiskā veidā..." intervijā saka grupas pārstāve Sandra Kaņepe.

"Vārds "dīvains", protams, ir ļoti ass vārds – ja mēs to pagrieztu mazliet savādāk, tad teiktu, ka mēs visi esam pietiekami lielas un interesantas personības.

Tāpat kā varu brīnīties, kā šie cilvēki grupā uzrodas un no kā Visums atsūta dažādus izpildītājus un dažādus instrumentus, tāpat varu brīnīties arī par to, kā šīs personības tomēr spēj sadzīvot un kopīgi radīt," neslēpj Pēteris Draguns un stāsta, ka pašā sākumā grupā bijis daudz mazāk cilvēku. "Grupas aizsākums bija pavisam nejaušs – satikāmies mākslas projektā "Pasaules gals".

Tas bija laiks, kad pasaules gala tēma bija ļoti aktuāla dažādās variācijās, un mākslinieks, astrologs, šī pasākuma idejiskais tēvs Andis Geste teica – Pēteri, Marta, jums jādzied kopā, un mēs tā arī darījām.

Paldies viņam, paldies arī mākslas kuratorei Ievai Saulītei – mēs esam kopā joprojām. Apaugam ar aranžijām un instrumentiem...

Mūziķi atzīst – ar katru jaunu instrumentu būtiski mainās grupas skanējums: it kā dziesma tā pati, bet jauna partija nāk klāt. Par to, kā "Zālē" ierodas dalībnieki, Draguns pasmaida: "Man tā joprojām ir diezgan liela mistika! Dziesmas jau kopš grupas sākuma laikiem būvējam pamazām – kad galvā jau sāk skanēt kādas melodijas un instrumenti, kādā brīdī instrumenti jāsāk arī meklēt realitātē, lai tie nepaliek tikai mūsu galvās. Tā nu tas ir novedis pie diezgan liela un laba sastāva."

Kira Maija Kirsanova grupā nonākusi pirms gadiem četriem. "Pazinu Martu Kreitusi, kura vienā brīdī teica – Kira, man te ir tāda dziesma, varbūt tu vari kaut ko uz obojas iespēlēt?

Marta nekad nebija dzirdējusi, kā es spēlēju – pirmo reizi viņa to izdzirdēja, kad jau bijām ierakstu studijā. Tas bija risks...

Tā nu viena dziesma, otra, un pēkšņi – koncerts. Kira, tev jāspēlē koncertā, viņa saka. Un tā tas sākās..."

Vairāk un plašāk šeit!