30. novembrī Mazajā ģildē koncertciklā "Ziemas svētdienas Mazajā ģildē 2025" izskanēs stīgu kvarteta “Sponte” koncerts, kurā savīsies dažādi laikmeti un noskaņas – igauņu Arvo Perta un Erki Svena Tīra darbi, lietuviešu komponista Mikaloja Konstantīna Čurļoņa mūzika, amerikāties Kerolainas Šou un Volfganga Amadeja Mocarta darbi.

Kvarteta “Sponte” sastāvā muzicē Marta Spārniņa (1. vijole), Liene Neija-Kalniņa (2. vijole), Ivars Brīnums (alts) un Ēriks Kiršfelds (čells). Ar pusi no ansambļa - Lieni un Ēriku - tikās Ieva Zeidmane, izvaicājot par pirmssvētku noskaņojumu un gaidāmā koncerta programmu.

Ēriks Kiršfelds: Ja kādam pasaka Arvo Perta vārdu, tad darbs “Fratres” ir pirmais, kas nāks prātā. Viņam ir vēl daudz fantastisku skaņdarbu, bet man un patiesībā vēl daudziem ir “Fratres” un tad seko pārējais. Tā ir esence, no kuras viņš pēc tam atvasina visus savus lielos skaņdarbus, visos var dzirdēt šo. Garās notis mudina uz apstāšanos un paskatīšanos, vai šajā gadījumā drīzāk sajušanu un klausīšanos.

"Fratres" ir īpašs skaņdarbs. Citi ir mēģinājuši atdarināt un rakstīt līdzīgā stilā, bet vienmēr viss tiek salīdzināts ar šo. Tāds tas ir, un ir prieks to spēlēt.

Liene Neija: Es šo skaņdarbu pirms tam esmu spēlējusi orķestrī. Mums abām ar Martu gribējās nospēlēt arī šo variantu, jo šādā sastāvā nav spēlēts. Ir tehniskas lietas, jo jāpārskaņo divi instrumenti - tas arī uzreiz ir citādāk, interesantāk.

Mikalojam Konstantīnam Čurļonim šogad svinam 150. dzimšanas dienu - ko no viņa šoreiz spēlēsiet?

Liene Neija: Divas fūgas, kas rakstītas stīgu kvartetam - fadiēzminorā un Solmažorā. Tas ir viņa sākuma periods - mazliet romantiski, mazliet tautiski, ar aizrautīgu un vitālu skanējumu. Ja “Fratres” un pārējie skaņdarbi ir vairāk uz Adventes un pārdomu pusi, tad šis vairāk ir apliecinājums kaut kam, nevis jautājums vai pārdomas.

Ēriks Kiršfelds: Noteikti piekrītu Lienei, jo par Čurļoni varētu teikt to pašu. Cēsīs viesojās Lietuvas Nacionālais simfoniskais orķestris, pirms mēneša Viļņas stīgu kvartets spēlēja šīs pašas fūgas. Par Čurļoni kā komponistu nav zināms daudz, ir zināmi slavenākie skaņdarbi, un tāpēc likās interesanti, kas "tam lācītim vēderā". Notis uz plauktiņa stāvēja jau senus gadus atpakaļ. Man radās doma, ka šis varētu būt tas gadījums.

Čurļoņa mūzikas valoda ir kaut kas pilnīgi savrups - tā ir romantika, nacionālais romantisms, bet tur ir tik trakas lietas iekšā!

Ar viņa rokrakstu uzreiz var atpazīt, ka tas nav kāds no mūsu klasiķiem, var dzirdēt, ka viņam ir cita pieeja. Man pirms daudziem gadiem bija koncerts čellam un klavierēm, kur bija jāspēlē tikai lietuviešu komponisti. Viņiem ir tiešām daudz ļoti labu komponistu, gan klasiķi, gan mūsdienu. Es paņēmu vienu mazu klavieru prelūdiju, laikam tikai 8 taktis, bet tu nospēlē to prelūdiju un saproti, ka tagad esam uz cita plauktiņa. Dziļa cieņa pret šo cilvēku kā multimāksinieku.