13. oktobrī koncertzālē "Cēsis", 20. oktobrī koncertzālē "Lielais dzintars" Liepājā, 12. novembrī Vienības nama koncertzālē Daugavpilī un 14. novembrī Mazajā ģildē ar koncertprogrammu "Auznieks. Bēthovens. Vēberns" viesosies stīgu kvartets Sponte, kurā apvienojušies vijolnieces Marta Spārniņa un Liene Neija-Kalniņa, altists Ivars Brīnums un čellists Ēriks Kiršfelds. Pēc kvarteta ierosinājuma komponists Krists Auznieks radījis jaundarbu “Rose of Vision I”, kurš savu pirmatskaņojumu piedzīvoja vasarā. Līdzās Krista Auznieka darbam - arī Ludviga van Bēthovena 11. stīgu kvartets op.95 Fa mažorā "Serioso" un Antona Vēberna Stīgu kvartets (1905).

Kvarteta aizsākumi meklējami 2020. gadā, tā repertuārā ir mūzika no baroka līdz mūsdienām. Jaundarbus tam radījuši arī Platons Buravickis, Matīss Čudars un Linda Leimane.

Rūta Paula tikās ar kvarteta mūziķiem atklāj, ka visus trīs darbus vieno spilgti, emocionāli uzplaiksnījumi, kas ir kā atsauce uz visu šo darbu tapšanu spilgtu mirkļu iespaidā. Uzzinām arī par kvarteta Sponte tapšanas iemesliem un darbības vēsturi, programmām, jaunu opusu pasūtījumiem, par priekšnesumu spontanitāti (no tā arī kvarteta nosaukums Sponte), par darbiem ārpus šī kvarteta dzīves, par to, cik šo mūziķu pedagoģiskā darbība ietekmē vai neietekmē kopīgo priekšnesumu.

Ēriks Kiršfelds: Šai programmai Krists Auznieks tika aicināts rakstīt mums kādu skaņdarbu, un tad no viņa izskanēja vēlmes, ko viņš vēlētos sev kompānijā dzirdēt šajā koncertā. Mēs kaut kam piekritām, kaut kam nepiekritām, process pamazām notika. Bēthovens bija viņa vēlme, bet cits Bēthovena darbs. Teicām, ka mums vēl pāris gadu desmitus jāpavingrinās līdz viņa izvēlētajam kvartetam (smejas). Tā pienāca klāt Bēthovens. Kā uzradās Vēberns, es neatceros, bet esmu ļoti priecīgs, ka viņš uzradās. Latvijā šo darbu neesmu dzirdējis koncertos. Iespējams, kāds kaut kur ir spēlējis, bet notis te neatradām, un tas reizēm arī kaut ko nozīmē.

Interesanta piezīme par to, ka Krists ieteica Bēthovenu. Kāpēc vajadzība viņa mūzikai skanēt kopā ar Bēthovenu?

Marta Spārniņa: Man šķiet, ka Bēthovena stīgu kvarteti viņam ir kā etalons, ko viņš meklē kvarteta sastāvā. Protams, jebkuram tas ir etalons, bet

Krists, rakstot šo darbu, ļoti domāja par Bēthovenu, tāpat kā par Rainera Marijas Rilkes „Duinas elēģijām”, no kā viņš arīdzan iedvesmojās, tāpēc viņam likās svarīgi, ka ir šis stūrakmens, kvarteta pamats – Bēthovens – blakus stāvošs viņa darbam.

Krista skaņdarbu sauc „Rose of vision”.  Latviski varētu teikt „Vīzijas roze”.

Marta Spārniņa: Droši vien tā, jo kvarteta nosaukums pa šo laiku mainījās. Darbs tika pirmatskaņots šovasar Madonā, Latviešu mūzikas svētkos, bet pa to laiku Kristam jaundarbus bija pasūtinājuši vēl trīs stīgu kvarteti. Krists ir pieprasīts stīgu kvartetu vidū. Tad viņš izlēma, ka daļa, ko viņš mums ir uzrakstījis, kas patiesībā ir ļoti apjomīgs 17 minūšu skaņdarbs, būs tikai pirmā daļa. Katram kvartetam viņš uzrakstīs vienu daļu, un beigās tas būs kā viens cikls.