Šonedēļ NMV Emīla Dārziņa mūzikas skola uzņem starptautisku jauniešu projektu, kura laikā jaunie mūziķi veido kopīgu orķestri. Projekts noslēgsies 30. jūlijā ar koncertu "Vasaras muzikālais tilts Rīga – Rostoka – Grāca", kas izskanēs Emīla Dārziņa koncertzālē. "Latvijā ar tik lielu orķestri no profesionālo kolektīvu vidus man nav nācies sastapties. Varbūt ne visos skaņdarbos tik liels orķestris ir vajadzīgs, bet neatsaku nevienam un nevienu nenosēdinu rezervistos, jo tas spēlēt prieks jau ir galvenais," uzsver Dārziņskolas simfoniskā orķestra vadītājs Andris Vecumnieks, kurš šajā projektā stājas apvienotā simfoniskā orķestra priekšā.

Kopš 2017. gada Nacionālās Mākslu vidusskolas Emīla Dārziņa mūzikas skolai (EDMS) izveidojusies lieliska partnerība ar Rostokas Mūzikas un teātra augstskolas Jauniešu akadēmiju. Šo gadu laikā realizēti vairāki projekti, izveidojot jauno mūziķu simfonisko orķestri.

Šajā gadā projektam pievienojas jauns sadarbības partneris no Austrijas – Grācas Johana Jozefa Fuksa konservatorijas / Vīnes Mūzikas un skatuves mākslas universitātes audzēkņi. Šogad pirmo reizi intensīvais mēģinājumu process un publiskais koncerts notiek Rīgā.

Diriģents Andris Vecumnieks teic, ka tas ir jaunības azarta inspirēts radošs projekts, kura vēsture mērāma jau piecus gadus. Projekts, kuru nespēja apstādināt pat COVID-19 pandēmija; projekts, kurā Latvijas, Vācijas un nu jau arī Austrijas jaunie talanti vienojas kopīgā orķestra kopspēlē; projekts, kura dalībnieku skaits arvien aug un paplašinās, pārvēršoties par starptautisku Eiropas jauniešu orķestra projektu; projekts, kurš ir atvērts inovatīvām un radošām mākslinieciskām atklāsmēm, jo – jaunajiem pieder pasaule bez ierobežojumiem!

Rostoka ir Rīgas sadraudzības pilsēta jau kopš 1960. gada - tā ir pati pirmā sadraudzības pilsēta Latvijas galvaspilsētai. "Tomēr gribu vērst uzmanību uz to, ka skola, ar ko šobrīd draudzējamies, ir diezgan jauna, tā izveidota 2007. gadā, un

ļoti labi atceros, kā es, vēl būdams Mūzikas akadēmijas prorektors, devos uz Rostokas Mūzikas augstskolu - to pašu augstskolu, kur mācījusies arī Baiba Skride, lai sniegtu meistarklases un arī koncertu ar orķestri, un tad sākās pārrunas par to, vai es gadījumā nezinot - Latvijā esot tāda skola, kas apzināti virzīta uz jauno mūziķu audzināšanu," atceras Vecumnieks.

"Izstāstīju, ka pats nāku no turienes un savulaik tur arī strādāju. Pēc tam šī skola Rostokā tika dibināta, bet mūsu pirmā nopietnākā saskarsme ar viņiem bija viņu desmitgades jubilejas koncertā 2017. gadā."

Bet Grāca šim projektam pirmoreiz pievienojusies pagājušā gada jūlijā. "Pagājušogad viņi pirmoreiz piedalījās ar nelielu dalībnieku skaitu, bet kopprojekts viņus iedvesmoja. Andris jau pieminēja Baibas Skrides vārdu, un tieši pagājušogad izskanēja koncerts, kurā kā soliste tika uzaicināta Baiba Skride. Tas arī bija tāds vienojošais muzikālais tilts starp Rīgu un Rostoku. Šogad no Grācas atbraucis jau trīsdesmit viens dalībnieks, bet no Rostokas - divdesmit pieci, arī mēs paši esam vairāk nekā trīsdesmit," atklāj komponiste, Dārziņskolas projektu vadītāja Agneta Volkova

Orķestris šogad patiesi ir iespaidīgs! "Es jau saku, ka Latvijā ar tik lielu orķestri no profesionālo kolektīvu vidus man nav nācies sastapties. Varbūt pat ne visos skaņdarbos tik liels orķestris ir vajadzīgs, bet neatsaku nevienam un nevienu nenosēdinu rezervistos, jo tas spēlēt prieks jau ir galvenais. Katrā ziņā mūsu zāle tagad iztur akustisko testu ne pa jokam, jo uz skatuves ir septiņdesmit cilvēku," atzīmē Vecumnieks.

"Interesants princips, kas vienmēr vijies cauri šiem projektiem, ir tāds, ka mainās koncertmeistari: koncerta pirmajā daļā koncertmeistars, piemēram, ir no Latvijas - pagājušogad, kad projekts notika Rostokā, mūsu koncertmeistars bija Daniils Bulajevs, bet otrajā daļā pirmā vijole bija no Rostokas. Šogad arī tas princips ir tāds, ka koncertmeistari sēž blakus mijiedarbībā: pie pirmās pults ir mūziķis no Rostokas un Latvijas, no Grācas un Rostokas, vai no Grācas un Rīgas. Nekad nav atteikts kādiem pūšaminstrumentālistiem braukt līdzi, kaut arī mūziķi dažkārt pārklājas," stāsta Agneta Volkova.

Lai rastos spēlētprieks, pirms tam ir jāpasvīst, un šī nedēļa paiet krietnā darbā. "Bet tas jau nav nekas jauns, jo vismaz pagājušogad tāpat bija pilna nedēļa, arī 2019. gadā bija tāpat," uzsver Andris Vecumnieks. "Šajā projektā regulāri mainās arī diriģenti. Pirmajā gadā bija diriģents no Rostokas, tad biju es, pagājušogad atkal no Rostokas, un šogad atkal esmu es. Šis projekts notika arī pagājušogad, kad daudz kas vēl nenotika. Bet mums izdevās! (..)

Šī projekta galvenais dzinulis un virzītājspēks ir tieši Rostokas skola, kura neatlaidīgi, mērķtiecīgi un pat stratēģiski viedi mūs paņēmusi kā savu ģenerālpartneri, un visā šajā kontekstā mēs tiešām varam būt lepni, jo mūsu skolā un mūziķos Rostoka saskatījusi to mūzikas vidējās izglītības ideālo modeli, kas acīmredzot ir par pamatu arī viņu pašu izglītības sistēmai,

un izskatās arī, ka Grācas Johana Jozefa Fuksa konservatorijas metodoloģijai."

"Noteikti jāpiemin Rostokas Mūzikas un teātra augstskolas Jauniešu akadēmijas direktors Stefans Imorde, kurš ir arī šīs akadēmijas profesors, pianists. Viņš ir tas lielais iedvesmotājs, kurš vienmēr neatlaidīgi mūs aicina piedalīties atkal un atkal. No viņa vienmēr esam saņēmuši emocionālu un māksliniecisku atbalstu - jau kopš pirmās reizes, kad viņš bija atbraucis 2017. gadā. Sadarbība, pateicoties viņam, turpinājusies līdz pat šim brīdim," uzsver Agneta Volkova. 

Projekta noslēguma koncertā "Vasaras muzikālais tilts Rīga – Rostoka – Grāca" 30. jūlijā skanēs trīs virtuozi instrumentālie koncerti: Johana Nepomuka Hummeļa Koncerts trompetei Mibemolmažorā (solists - Kristofs Propsts (Austrija)), Kamila Sensānsa Pirmais koncerts čellam miminorā (soliste - Paula Prudlo (Vācija)) un Sergeja Prokofjeva Pirmais koncerts klavierēm Rebemolmažorā (solists - Daniils Mickevičs (Latvija)). Savukārt koncerta otrajā daļā klausītājiem būs iespēja dzirdēt Sezāra Franka Simfoniju reminorā. Franku šogad atceramies un godinām 200. jubilejā, un viņa Simfonija reminorā ir viens no komponista labāk zināmākajiem darbiem, kas tapis 19. gadsimtā. "Atļāvos paņemt šo sastāvā apjomīgo darbu, lai visiem būtu, ko darīt. Sastāvs ir liels, zāle skan uz nebēdu. Franku izvēlējos arī tāpēc, ka viņam ir 200 gadu dzimšanas diena," piezīmē Vecumnieks.

Saruna pilnā apjomā lasāma portālā lsm.lv.