"Mūsu sezona jau labu laiku kā sākusies - esam pabijuši gan Baltijas jūras festivālā Stokholmā un Cēsu mākslas festivālā, gan Mažeiķos. Esam pamatīgi ieskrējušies un varbūt pat jau mazliet noguruši, bet nekas - šonedēļ esam gatavi oficiālajai sezonas atklāšanai," stāsta Sinfonietta Rīga mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Normunds Šnē.

Sezonas atklāšanas koncerts notiks 23. septembrī Lielajā ģildē, un tiešraidē to pārraidīs "Klasika". Līdzās Mocarta un Šūberta darbiem programmā iekļauts arī Kristaps Pētersons opuss "Akustikas apguve".

"Manuprāt, šis vakars būs krāšņs, jo kompānija "Pētersons - Mocarts - Šūberts" mūsu klausītājus nevarētu atstāt vienaldzīgus," teic Normunds.

Viņš atgādina: "Kristapa uzraksītais darbs, kas pirms diviem gadiem tika komponēts speciāli mūsu idejai - apgūt Spilves lidostas akustiku - toreiz izskanēja ļoti interesanti, ar ideju izmantot visu māju. Lielajā ģildē tas skanēs pavisam savādāk, bet tēma - akustiskā dimensija - ir dziļa. Tiks izmantota zāle un vēl citas vietas. Tā ir mūzika, kas jāklausās un jāizbauda, izmantojot daudzdimensionālo pieredzi."

Normunds Šnē atklāj šī opusa tapšanas aizkulises toreiz, pirms diviem gadiem, kā arī neslēpj sajūsmu par tikšanos ar vijolnieci Vinetu Sareiku: "Vineta ir mūziķe, ar ko man ir kolosāli interesanti satikties jebkurā repertuārā - abi esam savstarpēji papildinoši, apmaināmies domām. Un ir vienreizēji, ka šoreiz viņa brauc kopā ar savu Artemis Quartett kolēģi Gregoru Zīglu - viņš kļuvis par lielisku altistu. Spēles kultūra, inteliģence viņu dara par vienu no kapitālākajiem kamermūziķiem šobrīd visā pasaulē."

Līdzās Pētersonam skanēs Mocarts.

"Klasiskā mūzika jāspēlē regulāri - tā ir skaņas, domāšanas, štrihu attīrīšana no visa liekā," ir pārliecināts Normunds Šnē.

"Jau pats Mocarts teica, ka viņš nav uzrakstījis nevienu lieku noti. Vienkāršība, kas raksturīga klasicisma mūzikas valodai, reizēm ir pats grūtākais. Minimālisms, koncentrētā izteiksme pieprasa no mums, mūziķiem, attiecīgu domāšanu. Arī pie Šūberta atgriežamies diezgan bieži - šovasar ieskaņojām Piekto simfoniju, bet 3. septembra koncertā iekļautā Lielā simfonija ir vēl viens solis. Tas ir viens no viņa izcilākajiem darbiem."

"Šūberts un Mocarts? Man ir fantastiska kompānija, jā!" - tā sarunā ar Rūtu Paulu iesaucas Kristaps Pētersons. "Spilves lidostā bija krāšņa telpa, skanējums interesants..."

Viņa darba apakšvirsraksts ir "kamersimfonija lielam ansamblim un trīsstāvīgai telpai". Kā īsti tas viss skanēs Lielajā ģildē? Autors stāsta - esot jāpielāgo divas lietas: tas, ka spēles veids būs nedaudz intensīvāks, kā arī pats izvietojums.

Vēl Kristaps atklāj, kas viņa darbam kopīgs ar Kremļa zvaniem, un, vaicāts, vai "Akustikas apguve" vairāk ir skaņdarbs ausij vai prātam, saka tā: "Nezinu gan...

Manuprāt, darbam vajadzētu strādāt pašam par sevi un klausītājam vajadzētu pietikt vienkārši ar klausīšanos. Tas būtu ideāli, ja man izdotos uzrakstīt darbu, kuram paskaidrojumi nav vajadzīgi.

Tas būtu mans mērķis." Un kam klausītājiem jāļaujas, klausoties "Akustikas apguvi"? "Pats nosaukums jau dod īsto virzienu - tā ir akustika..."