Alternatīvais kamermūzikas festivāls "Sansusī" ielūdz uz koncertu "Vīriešu dziesmas", kas notiks Zirgu ielas koncertzālē 13. aprīlī plkst. 20.00.

Šajā vakarā skanēs Andra Dzenīša vokālie cikli - "Vīriešu dziesmas" pirmā un otrā (pasaules pirmatskaņojums) burtnīca un "Dagdas paralēles", bet koncertā piedalīsies Armands Siliņš (baritons), Aldis Liepiņš (klavieres, balss) un arī Ieva Parša (mecosoprāns). Par to visu tuvāk "Klasikai" stāsta pats Andris Dzenītis un pianists Aldis Liepiņš.

Vaicāts, kādi apsvērumi bijuši aktuāli, strādājot pie visai intriģējošā nosaukuma cikla, Andris Dzenītis neslēpj: "Pirmkārt jau laikam tas, ka vokālā kamermūzika tā īsti nav mans ikdienas jājamzirdziņš. Jā, ir bijuši dažādi opusi ar instrumentālu pavadījumu, bet tāds klavieru un balss tipiskais klasiskais vokālās dziesmas žanrs līdz šim brīdim man bijis pasvešs, lai gan man ļoti patīk to klausīties - savulaik ar Aldi, klausoties Šūbertu, esam gan raudājuši, gan smējušies... Vienbrīd biju aizrāvies ar latviešu dzeju, un sāku domāt, ka... Tik daudz mūzikas ir rakstīts par sievieti, tik daudz dzejas viņai veltīts. Un vispār - sievietēm ir savi žurnāli, raidījumi, portāli, kurus šad un tad palasu. Tagad noteikti izklausīšos pēc seksista, bet ir bijis tā, ka lasu kādu rakstu, ir tik interesanti, un tad seko teikums: "Un tad mēs, sievietes..." Un tad apstājos - ak, jā, tad laikam jau tas uz mani vis neattiecas. Joks, protams.

Ja nopietni, sievietēm ir šausmīgi daudz interesantu rakstu, dzejas, bet kas ir vīriešu žurnālos, piemēram? Auto, sports, nauda, birža, smukas, plikas sievietes. It kā viss, kas varētu interesēt vīrieti... Dīvaini!

Tad nu man bija doma ieskatīties dzejā - kā jūtas latviešu vīrietis? Tās tiešām ir latviešu dzejnieku-vīriešu vārsmas un tēmas, kas viņiem svarīgas gan šodien, gan nesenā pagātnē. Cikla vienojošā nianse - viegla ironija, pašironija, arī humora nots, kas man ne sevišķi tipiska..."

Andris neslēpj, ka cikls "Vīriešu dziesmas" ir atvērts, un pagaidām abas burtnīcas, lai arī veido noslēgtas vienības, neizslēdz, ka nākotnē varētu tikt papildinātas. "Vienota satura šeit nav, un dzejoļi izkārtoti pēc tematiska kontrasta. Taču, kas zina - ja nākotnē sagribēšu vēl kaut ko uzrakstīt par šo tēmu, tad ņemšu un tā arī darīšu."

Un kā ar šo Dzenīša ideju sadzīvo Aldis Liepiņš? "Cikls mani uzrunā īpašā veidā. Protams, katrs no šiem dzejoļiem liek pavandīties savā iekšienē, atrodot atbalsis arī savā pieredzē. Kas attiecas uz pašu dzejoļu un mūzikas kopējo iedarbību, tad tai nemaz tik viegli nav tikt klāt. Jāiziet process, kas ir diezgan grūts...

Dzenīša mūzika ir no tām, kuru iestudējot, sākumā bieži vien metu notis pa gaisu, jo nevar ne nospēlēt, ne izlasīt, ne saskaitīt... Neko nevar!

Bet, kad tam izburas cauri, ar izbrīnu jāsecina - tas strādā! Un, kad sāk strādāt uz pašiem, kad mēģibājuma procesā ar Armandu sanāk tie garšīgie smiekli, iznāk, ka tur ir kaut kas foršs iekšā. Tātad ir vērts paciesties... Andris ir labs autors. Vakar atnāca uz mēģinājumu, paklausījās, un pats smējās par savām dziesmām no sirds. Nu, foršs autors!

Bet Dzenītis jau nebūs tas, kurš tev iedos "tīru" akordu - vienmēr viņš izdarīs tā, lai ir kāda sekunda, kāds tritons, kas iegriezīs ausī.

No tā visa veidojas īpatnēja pasaule, kurā tu staigā kā pa dzelkšņiem, bet priekšā redzi ko skaistu - sarkanu sauli, piemēram. Nu, tās skaidrās, tīrās harmonijas."

Vēl sarunā Aldis atzīstas, kā īsti atšķiras darba process ar sievietēm un vīriešiem.

"Ar vīriešiem strādāt ir brīvi, patīkami, bet ar sievietēm... Jāskatās, kāda viņa ir: vai nu tā ir dāmīte, tāda "cik-cik-cik", vai "azbesta vecene", ar kuru strādāt ir līdzīgi kā ar vīriešiem, nekautrējoties no kāda sulīgāka vārda. Vīrietis kā suga ir viengabalaināks."

Koncertā programmas izkārtojums šāds: visupirms "Vīriešu dziesmu" pirmās burtnīcas sešas dziesmas (solists - Armands Siliņš), tad - "Dagdas paralēles" (ar Ievu Paršu), un noslēgumā - "Vīriešu dziesmu" otrā burtnīca ar septiņām dziesmām (atkal Armands). Un vēl kungi brīdina, ar ko esot jārēķinās klausītājiem...

P.S. "Dagdas paralēlēm" (asociatīvi izvilkumi no tām virknējās iestudējumā "Dagdas skiču burtnīcas" pērnā gada rudenī) par pamatu ņemts Raiņa aprakstīts kontrasts starp sievišķo un vīrišķo pasaules uztveri, maigums un vienkāršība pret pamatotu un nepamatotu nervozitāti un sakāpinātību. Šoreiz koncertā dzirdēsim pilnu darba versiju, basa balsi pielāgojot baritona iespējām, bet paturot Ievas Paršas brīnumaino mecosoprānu un Alda Liepiņa klavierspēli.