Šoreiz "Neatliekamās sarunas" viesis ir senās mūzikas zinātņu doktors Guntars Prānis, un runājam ne tikai par viņa vadītās vokālās grupas Schola Cantorum Riga aktivitātēm, bet arī par 18. septembrī VEF Kultūras pils Kamerzālē gaidāmo koncertprogrammu "Trio Art-i-Shock un hurdy-gurdy", kurā piedalīsies trio Art-i-Shock jeb čelliste Guna Šnē, pianiste Agnese Egliņa un sitaminstrumentālists Guntars Freibergs, bet Guntara Prāņa pārziņā būs rata lira. Koncertu vadīs "Klasikas" kolēģis Orests Silabriedis.

Trio šoreiz pārsteigs savus klausītājus ar sastāvam neraksturīgu repertuāru, pievēršoties klasikai, barokam, renesansei un pat viduslaikiem. Šī programma ir spēle ar seniem laikmetiem – pārsteigumu sagādās trio kopdarbs ar senās mūzikas zinātņu doktoru un rata liriķi Guntaru Prāni versijā par renesansīgo Djego Ortisu, kāda gregoriska dziedājuma tēmu un franču deju An-Dro. Arī Alfrēds Šnitke darbā "Svīta senā stilā" spēlējas ar baroka deju un fūgu elementiem. Būs arī pa kādam latviešu opusam: klasiskā vienkāršībā veidotais Georga Pelēča "Pieneņu lauks", kā arī Riharda Zaļupes jaundarbs trio Art-i-Shock un rata lirai.

Ieva Zeidmane: Tas bija 2017. gads, kad trio "Art-i-Shock" ar jums kopā koncertēja Latvijas Radio 1. studijā. Vai tas bija pats sākumpunkts, kad satikāties šādā sastāvā?

Guntars Prānis: Tas bija mūsu pirmais sadarbības projekts, taču satikāmies Lielās mūzikas balvas ceremonijā Operā, kur visi uzstājāmies: gan es ar "Schola Cantorum Riga", gan "Art-i-Shock". Un tur kaut kā notika tā mijiedarbība – šķita, ka mums kaut ko vajadzētu mēģināt darīt kopā.

Vai kopš 2017. gada laiku pa laikam esat muzicējuši?

Nē, kopš 2017. gada bijusi pauze, un tagad ar prieku atsaucos, kad ansamblis mani aicināja uz jaunu sadarbību ar daļēji jaunu programmu: tas ir ļoti saistoši un interesanti – turklāt tas ir dinamisks process ar šiem brīnišķīgajiem kolēģiem.

Šonedēļ varēsim dzirdēt jūs Rīgā, bet pagājušajā nedēļā tieši šajā pašā sastāvā viesojāties Lietuvā. Programma droši vien bija līdzīga?

Programma bija identiska tai, kas izskanēs šonedēļ. Ar festivālu Radviliada un tā brīnišķīgo māksliniecisko vadītāju Rimantu Žirguli mums ir ļoti jauka sadarbība: tas ir festivāls, kas ļoti mērķtiecīgi aicina mūziķus no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un mēģina kopt senās mūzikas kontekstu un arī mūziķu satikšanos. Šogad jau atkal tas bija nepārspējams piedzīvojums ar pārpildītu zāli, ar brīnišķīgu, atsaucīgu publiku.

Publika noteikti jums uzdod jautājumus par neparasto instrumentu – rata liru?

Jūtu ļoti lielu interesi!

Pēc katra koncerta ir pulciņš apkārt, grib to redzēt un jautā, kur tiek ieslēgts ritms, domājot, ka tā ir elektronika…

Vai atkal grib redzēt, kā novietotas stīgas, kādā veidā tiek radīta skaņa un kā tas izskatās. Tas vienmēr ir pārsteigums daudziem, kuri līdz tam šo instrumentu klātienē nav ne redzējuši, ne dzirdējuši.

VEF Kultūras pilī koncertciklā "Come prima" neiztrūkstošas ir arī sarunas. Droši vien arī šoreiz pastāstīsiet klausītājiem vairāk par šo instrumentu?

Jā, ar prieku! Man vispār ļoti patīk saruna ar klausītāju. Arī tad, ja tas nav tiešā dialoga formātā, kā šoreiz paredzēts. Vienmēr meklēju ceļus, kā cilvēkiem stāstīt, paskaidrot, palīdzēt viņiem to visu ielikt kaut kādā ietvarā – kas nebūtu arī par šauru un katram varētu darboties fantāzija. Bet mazlietiņ pastāstu, kas tas ir un kāpēc mēs to darām.

Čells, klavieres, sitaminstrumenti un rata lira – gana neparasts instrumentu salikums. Viena lieta – ir iespēja uzrunāt komponistus, lai viņi rada jaundarbus. Šo iespēju jūs arī izmantojat, un kāds jauns darbs būs arī šajā programmā. Bet otra lieta – paņemt  senāku repertuāru un veidot kādus pārlikumus šiem instrumentiem. Arī tā jūs darāt?

Jā, tā mēs darām. Lai gan pārlikums, iespējams, nav tas visprecīzākais vārds tam, ko mēs darām, jo ļoti daudz kas rodas, uz vietas improvizējot – gluži kā tas bijis renesanses un baroka laikmetā. Proti, kaut kādu konkrētu rāmi sarunājot un tad vienojoties arī par brīvību, kas katram mūziķim atvēlēta atskaņošanas laikā. Tā ka tas ir dinamisks un interesants process.

Man tā ir liela privilēģija – sadarboties ar Agnesi, Gunu un Guntaru: katrs no viņiem ir lielisks solists un brīnišķīgs mūziķis!

To visu kopā liekot un veidojot variācijas vai fantāzijas par kādām viduslaiku tēmām vai renesanses laika komponista Djego Ortisa svītu, ļoti interesantā veidā senā mūzika un senie laiki savienojas ar mūsdienīgu, svaigu skatu uz to. Kā mēs to redzējām Lietuvā, klausītājus tas ļoti uzrunā.