25. jūnijā pulksten 18.00 Ērmaņu muižas Vasaras vidus koncertā spoken word jeb runātās dzejas un improvizētās laikmetīgās džeza mūzikas projektā "klausies / ne:satiktie" tomēr satiksies Aleksandra Line (dzeja), Edgars Cīrulis (klavieres) un Ēriks Miezis (vibrafons). Par šo kultūrnotikumu "Klasikai" plašāk stāsta Aleksandra Line.

Programmā "ne:satiktie" skan mūzikā un dzejā ietērpti stāsti par cilvēkiem, kurus mēs esam vai neesam kādos dzīves brīžos satikuši. Tie ir mūsu draugi, kaimiņi, kolēģi vai paziņas, kāds nejaušais telefonsarunas adresāts, bērnības elks vai jaunības kļūda.

Pavisam iespējams, kādu no šo stāstu varoņiem esam tikai nosapņojuši, un pavisam iespējams, kāds no viņiem ir tikai rēgs, kura klātbūtne ir teju fiziski jūtama mūsu ikdienas gaitās.

Kāds no dzīvē satiktajiem cilvēkiem turpina dzīties mums pakaļ fantāzijās, bet kādu no nesatiktajiem tik izmisīgi gribas beidzot iepazīt un paturēt blakus. Reizēm tie satiekas vienā laikā un telpā – un reizēm tie vienkārši esam mēs paši.

Aleksandra Line – dzejniece, Latvijas Radio interneta satura redaktore, ierakstu kompānijas “SKANi” mediju speciāliste, JVLMA vieslektore. Dibinājusi elektronisko džeza mediju JAZZin.lv, uzsākusi Latvijā UNESCO Starptautiskās Džeza dienas, vada Latvijas pārstāvniecību Eiropas džeza notikumā "jazzahead" Brēmenē. Raksta žurnālam “Mūzikas Saule” un “JAZZin.lv”. Raksta vārdus pašmāju komponistiem un izpildītājiem. Spoken word jeb runātās dzejas un improvizētās mūzikas projekts klausies (debijas albums “17” nominēts Latvijas mūzikas ierakstu gada balvai “Zelta Mikrofons” kā gada labākais džeza albums). 2021. g. iznācis otrais albums “9”.

Edgars Cīrulis – komponists, pianists, aranžētājs. Studējis JVLMA un Olborgas Karaliskajā mūzikas akadēmijā. Darbojas džeza un laikmetīgās mūzikas žanros. Sadarbībā ar mūziķiem no Latvijas, Dānijas, Itālijas un ASV izlaidis pasaku grāmatu un disku “Aisma”. 2016. g. iznācis ansambļa “Ainavisti” albums “–”. Darbojas Equanimity Trio. Uzstājies kopā ar mūziķiem: Marks Dresers, Julia Silvera, Mariuss Ungureanu, Jespers Lovdals, Roks Zubovs, Ahto Abners un citi. Piedalījies projektos Kenneth Dahl Knudsen’s Orchestra, UNIT, Skaggerak, festivālos “Saulkrasti Jazz”, “Rīgas Ritmi”, Baltic Breeze, Den Blaa Festival, Festivalul Capitalelor Natiunilor Centenare. 2020. gadā nominēts Lielajai mūzikas balvai kā Gada jaunais mākslinieks.

Ēriks Miezis – sitaminstrumentālists, vibrofonists, komponists un aranžētājs. Studējis JVLMA un Bāzeles Mūzikas akadēmijā. Darbojas džeza un akadēmiskās mūzikas žanros. Piedalījies projektos “Ainavisti”, Serendipity un KonBrio. Komponējis ansamblim Trio Tresensus programmai festivālā "Sansusī". Raksta žurnālam "Mūzikas Saule" un JAZZin.lv, vada jauno mūziķu meistarklases.

***

Dina Dūdiņa-Kurmiņa: 25. jūnijs izvēlēts jauši vai nejauši? 

Aleksandra Line: Šis datums bija Ērmaņu muižas saimnieka Uģa Prauliņa piedāvājums. Viņš teica – kāpēc lai mēs neatpūšamies pēc Jāņu svinībām, kāpēc lai neesam kopā mūzikā un dzejā?

Vai jums pašai uzstāšanās ir kā atpūta, vai tomēr tas ir atbildīgs brīdis un darbs?

Viss reizē. Pirmām kārtām, tas ir atbildīgs brīdis. Par darbu es to nesauktu, bet par sirdslietu noteikti gan.

Nebūsiet viena šajā koncertā – ar jums kopā nu jau tradicionāli būs Edgars Cīrulis, ar vibrofonu – Ēriks Miezis. Kādas ir jūsu attiecības ar šiem abiem kungiem, cik bieži jūsu gaitas jau krustojušās un cik bieži tās vēl nākotnē krustosies?

Ir brīnišķīgi būt kopā! Ar Edgaru Cīruli kopā spēlējam jau vairākus gadus – dzeja un viņa mūzika, manuprāt – un arī klausītāju prāt – tik brīnišķīgi savijas kopā. Esam kopā labi pastrādājuši: ierakstījuši "Jersika Records" izdevniecības paspārnē plati ar nosaukumu "9". Plate izdota arī vinila un digitālajā formātā. (..) Kad bija sākusies pandēmija, tika limitētas iespējas uzstāties ar mūsu dāņu kontrabasistu un sapratām, ka ir jāveido sastāvs tepat, un Edgars ir ierosināja paņemt talkā viņa labu draugu Ēriku Miezi. Sākumā nedaudz bažījos, kā būs tikai klavieres, vibrofons un balss, bet skaņa, kas rezultātā sanāca, likās tik maģiska, ka bija jāuzraksta jaunā programma "ne:satiktie". Un tā nu mēs jau dažās vietās to esam izpildījuši. Ērmaņu muižā – šosestdien, bet mums vēl šim gadam ir daži jauki plāni ar šo programmu.

Poētisks nosaukums šai programmai - "Ne:satiktie". Kāpēc neturpinājāt savu spēlēšanos ar skaitļiem? Debijas albums - "17". Pēc tam jau minētais albums "9"?

Pagaidām neesmu droša, vai šī programma tiks ierakstīta, tādēļ tā jānāk klausīties dzīvajā. Līdz ar to, ka projektā ir daudz improvizācijas, tā katru reizi skan nedaudz savādāk. Pagaidām neesmu droša, kāds būs nākamais albums, kas tiks ierakstīts – varbūt "ne/satiktie". Tur pa vidu ir slīpsvītra, kas nozīmē to, ka programma ir gan par cilvēkiem, ko mēs esam dzīvē satikuši, gan par cilvēkiem, par kuriem mēs tikai sapņojam vai kurus ļoti gribam satikt. Tā robeža ir ļoti trausla – starp fantāzijām, sapņiem un to, ko mēs tiešām varam satikt realitātē. Visi stāsti rakstīti par kādu cilvēku. Dažus no šiem cilvēkiem esmu satikusi dzīvē, daži no tiem ir kaimiņi, draugi, paziņas, radi vai kāds nejauši satikts garāmgājējs. Un daži no stāstiem rakstīti par mani pašu un noteikti par katru no klausītājiem.

Šie stāsti tiks izstāstīti gan latviski, gan arī kādās citās valodās? Jo jūs mēdzat spēlēties arī ar valodām.

Jā, tieši tā, šī programma joprojām ir trīs valodās. Latviešu, krievu un angļu.

Un cik liela nozīme ir mirklim? Jūs jau minējāt arī improvizēšanu un to, ka nekad nevar būt drošs, kas beigu beigās būs. Bet iedvesmai, videi un cilvēkiem, kas ir apkārt – cik liela nozīme ir tam? Vai mēdzat arī savos tekstos uzstāšanās brīdī kaut ko pamainīt?

Tekstos reizēm sanāk, bet teksti gan pamatā rakstīti sākumā un arī mūzika daļēji saplānota un izdomāta. Bet nekad notīs nav izrakstīts pilnīgi viss. Bieži vien mūzika ir lielākā improvizācijas daļa.

Un cik liela nozīme ir pārsteigumam? Vai jūs kādreiz iekšēji neuzgavilējat vai nesastingstat, dzirdot, kas notiek muzikālajā jomā?

Noteikti uzgavilēju un vislielākais pārsteigums parasti ir man pašai. Visbiežāk es tiešām domāju – oho, tad arī šādi tas viss var skanēt!? Kad mūziķi spēlē, mēdzu aizklausīties, jo tas vienkārši ir brīnišķīgi. Šo programmu izdomājām sākt ar kompozīciju, kas platē "9" ir pēdējā, un tās nosaukums ir "Iedvesma". Iedvesma ir tas, kas vada gan mani, gan mūziķus.

Vai pati vispār vēl spējat iedomāties, ka varētu skandēt savu dzeju bez muzikālā pavadījuma? 

Jā, un esmu to jau kaut kad darījusi – tas ir pilnīgi savādāk. Jo tad, kad mūzika nāk klāt, atveras jaunas dimensijas. Daži cilvēki nezina kādu no valodām, kurās lasu dzeju: viņi klausās mūziku un balss intonāciju – tad balss ir tikai kā instruments. Bet mūzikai ir vislielākā nozīme.

Bet cik liela nozīme ir klausītājam? Cik viņam ir jābūt uzmanīgam? Vai pieļaujat arī brīvu kustēšanos priekšnesuma laikā un dabas baudīšanu?

Protams, brīva kustēšanās ir pieļaujama – nekādā veidā nevēlamies klausītāju ierobežot. Līdz ar to, ka šis nav koncerts, kurā viss izrakstīts notīs līdz pēdējai ieelpai, mūsu koncertos klausītājs kļūst par ja ne instrumentu, tad noteikti performances daļu. Jo dzīvie un brīvie klausītāji ir kas ļoti īpašs, to mēs, protams, visi sapratām pandēmijas laikā. Un to sapratām arī ar projektu "klausies" – kad bijām nospēlējuši koncertu, kas tikai iemūžināts videoformātā, bez dzīvajiem klausītājiem, viss bija brīnišķīgi un arī tā var spēlēties – viens ar otru, ar skaņām un sajūtām, taču klausītājs ir tas, kas performanci un koncertu padara īpašāku: viņš pats kļūst par daļu no tā, un ne jau velti tā vinila plate tika analogi ierakstīta Ventspils koncertzālē "Latvija", kurā bija klausītāji – viņu sajūtas un nopūtiņas ir tur iekšā. Un tas arī mūsu ierakstu padarījis par tādu, kāds tas ir.

Kur pēc Ērmaņu muižas varēsim jūs satikt? 

Pagaidām visus datumus vēl nevaru atklāt, bet oktobra beigās noteikti satiksimies Ungurmuižā: ar šo pašu programmu un šajā pašā sastāvā. Būsim ļoti priecīgi tur būt. Bet man gribas izmantot šo iespēju un klausītājiem novēlēt – ja būs kāds, kurš varbūt nebūs aizbraucis līdz Ērmaņu vai Ungurmuižai: šo programmu esmu izdomājusi noslēgt ar stāstu – pēdējais, kurš izskanēs šī koncerta ietvaros, sākas ar vārdiem: "Lūdzu, uzdrīkstamies visu!" Šis skar gan saulgriežu laiku, gan kopumā tas būtu mans novēlējums visiem.