No 7. – 16. augustam notiks kamermūzikas festivāls "Satikšanās Saulkrastos". Nozīmīgas atkalsatikšanās, radoša darbnīca, mājas muzicēšanas atmosfēra un skaista programma būs visa festivāla garumā ar īpašajiem viesiem – klavieru kvartetu Quadra un kamerorķestri Kremerata Baltica.

Par festivāla notikumiem "Neatliekamajā sarunā" stāsta vijolnieks un kamermūzikas festivāla "Satikšanās Saulkrastos" mākslinieciskais vadītājs Konstantīns Paturskis un čelliste Emma Bandiniece.

Signe Lagzdiņa: Konstantīn, tu jau otro gadu esi festivāla "Satikšanās Saulkrastos" mākslinieciskais vadītājs. Ja es pasaku - pēc pāris dienām sāksies festivāls, kādas iekšējās sajūtas tevī virmo? Tauriņi vēderā?

Konstantīns: Vakar vakarā, gulēt ejot, sapratu, ka ir ļoti grūti aizmigt, jo ir liels satraukums.

Jā, ir arī tauriņi vēderā, bet ir arī visi mazie sīkumi, kas vienmēr uzpeld pēdējā brīdī, pēdējā nedēļā. Gribas to visu izdarīt un arī pavingrināties, pagatavoties koncertiem, un tādos brīžos jūtu, ka tas ir liels pārbaudījums...

Bet man ir arī ļoti liels prieks, ka šogad tomēr izdevās festivālu sarīkot, par spīti visām grūtībām.

Ticu, ka vēl maijā vai jūnija sākumā jums nebija skaidrs, vai vispār šis festivāls būs.

Konstantīns: Patiesībā sanāca ļoti interesanti. Aprīlī vēl īsti nebija skaidrs, vai būs visi mūziķi, kurus gribēju uzaicināt - visi bija ļoti aizņemti, visiem bija lieli plāni uz vasaras otro pusi.

Un tad pamazām tie svaru kausi sāka nostāties uz otru pusi - mūziķi kļuva arvien pieejamāki, bet izredzes sarīkot festivālu arvien vairāk saruka.

Bet jūlija vidū Valsts Kultūrkapitāla fonds piešķīra finansējumu, arī Saulkrastu dome pievienojās, un tad jau mēs vienkārši sākām skatīties, cik liels sanāks festivāla mērogs atkarībā no ierobežojumiem.

Emma, tev šis būs pirmais festivāls "Satikšanās Saulkrastos"?

Emma: Jā, šī man būs pirmā reize... Konstantīns mani aicināja piedalīties jau pirms vairākiem mēnešiem - kad izdzirdēju, kāda būs programma, uzreiz piekritu, jo tik skaista mūzika... Ar lielu prieku un nepacietību gaidu šo notikumu.

Kas bija lielākais vilinājums jeb āķis programmas klāstā? Jo programma ir gana plaša - no senās mūzikas līdz pat mūsdienu laikmetīgajai mūzikai.

Emma: Es teiktu - koncerts, kas mums ir duetā ar Konstantīnu, tas vien jau ir ļoti vilinošs, jo šādā sastāvā neiznāk tik bieži uzstāties: arī tehniski šis repertuārs ir diezgan prasīgs. Tā kā tas būtu lielākais vilinājums.

Bet, protams, muzicēt kopā ar cilvēkiem, kurus pazīstu - tas tiešām mani uzrunāja, un tā iemesla dēļ vēlējos piedalīties.

Jūs abi esat "Kremerata Baltica" mūziķi, un šis orķestris ir arī šīgada festivāla īpašais viesis. Kā orķestrim šobrīd klājas? Esat tikušies, sazinājušies, saspēlējušies?

Konstantīns: Mums šobrīd ir interesanta situācija - esam sadalījušies tādās kā divās nometnēs.

Neoficiālais, iekšējais nosaukums mums ir "Kremerata Lithuanica" un "Kremerata Letonica", kurā piedalās arī "Kremerata Estonica" ar trim mūziķiem...

Mums bija ļoti interesants koncerts Cēsīs jūnijā, kurā piedalījās gan "Kremerata Lithuanica", gan "Kremerata Letonica", taču mūzikā nesatikāmies, kaut arī spēlējām uz vienas skatuves - katrai grupai bija savs repertuārs, un tas viss apvienojās kopējā koncertā. Tādā garā mēs arī šobrīd turpinām - lielākoties spēlējot kamermūziku katrs savā valstī, tādā veidā uzlabojot gan savu spēles prasmi, gan arī nākotnē orķestra skanējumu. Mums jau bija viens koncerts Tartu festivālā un trīs Pētera festivālā, un

bija skaisti novērot, cik ļoti daudz kamermūzika dod orķestra māksliniekiem. Manuprāt, orķestris skanēja krietni citādāk nekā parasti, kad mums ir lielākoties orķestra programmas un nav īsti laika individuāli pieslēgties prasīgākām lietām.

Emma, un kā tu šobrīd vadi savas gaitas?

Emma: Kad martā sākās pandēmija, vēl biju Londonā, kur šogad esmu uzsākusi maģistrantūras studijas.

Kad bija zināms, ka robežas varētu tikt slēgtas, atgriezos mājās, Latvijā, un kopš tā brīža laiku pavadu Cesvainē, kas ir mana pilsēta Latvijā. Kā jau visi mūziķi, turpinu vingrināties un cerēt, ka drīz būs kāds koncerts.

Konstantīns mani uzrunāja pirms vairākām nedēļām ar domu, ka ar šo pašu programmu, ar kuru uzstāsimies Saulkrastos, mēs varētu apceļot Latvijas pilsētas, jo darbs ir ieguldīts un programma - skaista. 23. jūlijā mums jau bija ļoti skaists koncerts Cesvaines pilī, kas man bija īpašs notikums, jo ilgi nebiju šeit spēlējusi.

Vairāk un plašāk - ierakstā.