Izsmalcinātā, īpaši Latvijas publikai izstrādātā kamermūzikas programmā trešdien, 15. janvārī, uz Dzintaru Mazās zāles skatuves satiksies pianists Reinis Zariņš un vijolniece Viktorija Mullova, atskaņojot Brāmsa, Šūberta, Pērta un Takemicu skaņdarbus.

Vijolnieci no Žukovskas pilsētas, kas atrodas netālu no Maskavas, klausītāji vairāk iepazina pēc uzvarām divos nozīmīgos konkursos – Pētera Čaikovska konkursā Maskavā un Žana Sibēliusa konkursā Helsinkos. 1983. gadā plašu publicitāti izpelnījās viņas bēgšana no Padomju Savienības, kas bijusi teju spiegu romānu cienīga.

Jau vairākus gadus Viktorijai Mullovai izveidojusies veiksmīga sadarbība ar mūsu pianistu Reini Zariņu.

"Sarunāšanās mēģinājumu laikā ir nepieciešama," stāsta Reinis Zariņš. "Mēs klausāmies viens otru un testējam viens otra robežas, ko varam atļauties darīt. Tā varbūt pat ir viena no visaizraujošākajām lietām, spēlējot kopā, ko es vispār zinu.

Mūzika ir brīnišķīga, un mūzika šādā veidā ļauj cilvēkiem tā kā runāt bez vārdiem.

Dažreiz tās ir nianses, kuras nav saskatāmas, teiksim, uz mums skatoties, kamēr spēlējam. Bet tas ir kaut kas, ko mēs zinām, un varbūt, ja labi zina šo mūziku, var saklausīt. Ka varēja būt tā, bet mēs izdarījām šādi, un kāpēc tā izdarījām. Tas ir mikrosekunžu jautājums, un tas ir ļoti, ļoti aizraujoši. Tajā visā ir arī tāda bīstama sajūta, un tas padara kopā spēlēšanu par tādu priecīgu pasākumu."