"Klasikā" sarunājamies ar latviešu klarnetistu, Norvēģijas Mūzikas akadēmijas pūtēju okteta dalībnieku Artūru Pertu: viņš stāsta par muzicēšanu stipendiāta statusā Oslo Filharmoniskajā orķestrī, par iespējām, ko sniedz spēlēšana Norvēģijas Mūzikas akadēmijas pūtēju oktetā un repertuāru, kas skanēs koncertos Latvijā. 

29. maijā Dobeles koncertzālē "Zinta", bet 30. maijā JVLMA Jaunajā kamerzālē Norvēģijas Mūzikas akadēmijas pūtēju oktets  atskaņos trīs spilgtus kamermūzikas meistardarbus, kuros būs dzirdams gan romantisma liriskums, gan klasicisma elegance spožā pūšaminstrumentu saspēlē: skanēs Šarla Guno Mazā simfonija, Ludviga van Bēthovena Rondino Mibemol mažorā un Volfganga Amadeja Mocarta Serenāde Mibemol mažorā.

Norvēģijas Mūzikas akadēmijas pūtēju oktetā līdz ar mūsu Artūru Pertu muzicē arī klarnetiste Kamilla Bentzen, Freja Katrine Arendt un Kristupas Kacion (oboja), Maximilian Stelzer un Juliette Angoulvant (fagots), Ingri Moseid Ulven un Lovise Håpnes (mežrags) un flautiste Demija Nate Ozoliņa.

Ieva Zeidmane: Pirms kāda laika teicāt, ka jūsu sapņu ikdiena būtu orķestris kā pamatdarbs un tam paralēli – kamermūzika. Kā šobrīd veicas ar sapņa īstenošanu? Vai tāda ikdiena arī ir izvērtusies?

Artūrs Perts: Šajā laikā tā arī sanāk. Tā ir mana ikdiena, par ko es ļoti, ļoti priecājos. Un īpaši jau tagad, kad esmu jau gadu nostrādājis Oslo Filharmoniskajā orķestrī, būdams tā stipendiāts: esmu tajā jau daudzas nedēļas spēlējis, un ikdiena mani ļoti iedvesmo un iepriecina. Esmu laimīgs, ka varu darboties arī kamermūzikā, un īpaši jau šajā gadījumā, kad tā ir kamermūzika pūšaminstrumentiem. Tāpēc es teiktu – jā, šobrīd man ikdienā izdodas īstenot savu mērķi.

Oslo Filharmoniskā orķestra stipendiāts – tas nozīmē 12 programmas gadā kopā ar šo orķestri?

Jā gan, tā tas ir.

Noprotu, ka šajā orķestrī esat jau iedzīvojies un klarnetistu saime tajā ir visai draudzīga.

Viss orķestris ir ļoti draudzīgs! Visi mūziķi ir tiešām lieliski kolēģi, ļoti profesionāli un atbildīgi izturas pret savu darbu, nāk labi sagatavojušies un ar lielu rūpību izturas pret katru programmu, kuru spēlējam. Tajā pašā laikā kolēģi ir ārkārtīgi draudzīgi! Pagājušnedēļ biju aizgājis uz orķestra sezonas noslēguma koncertu, kurā pats nespēlēju, tāpēc man bija iespēja šo orķestri paklausīties no malas: redzot viņus, saprotu, ka skatos uz augsti profesionāliem mūziķiem, bet tajā pašā laikā ikdienā viņi ir vienkārši cilvēki – ļot draudzīgi, smaidīgi. Un tas ir vēl iedvesmojošāk. (..) 

Jums pašam tagad šajā orķestrī ir tāda kā vasaras pauze?

Jā, mana nākošā sezona atsāksies septembrī. Tagad ir tāda pauze, kurā varu pievērsties otrai lietai, kas man ļoti patīk – kamermūzikai.

Un tieši to jūs arī darīsiet ar Norvēģijas Mūzikas akadēmijas pūšaminstrumentālistiem, ar kuriem esat jau Latvijā muzicējis. Bet tas sastāvs laikam toreiz bija citādāks.

Jā, tas bija citādāks sastāvs. Šoreiz braucam ar domu, ka sadarbojamies arī ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, tāpēc šajā gadījumā mūsu ansamblim pievienosies arī flautiste Demija Nate Ozoliņa, kura šobrīd studē Latvijas Mūzikas akadēmijā: viņa pievienosies mums Šarla Guno Mazajā simfonijā, kurā ir deviņi pūšaminstrumenti:  oktets un viena flauta.

Oktets šobrīd ir pastāvīgi un regulāri strādājoša mūziķu vienība?

Tā ir vienība, kurā muzicē studenti, kuri mācās Norvēģijas Mūzikas akadēmijā, un šo ansambli vada profesors, kurš arī ir koncertmeistars – pirmā klarnete Oslo Filharmoniskajā orķestrī, tāpēc no viņa puses saņēmu uzaicinājumu pievienoties šim ansamblim. No vadītāja puses bija doma, ka mēs varētu braukt uz Barselonu, tur mums būtu koncerti, bet tas plāns realizēsies nākamajā gadā, tāpēc ieteicu, ka varbūt braucam atkal uz Latviju. Un, tā kā pēc iepriekšējās reizes viņam bija ļoti labas atmiņas gan par publikas atsaucību koncertā, gan arī kopumā par pašu Rīgu, viņš manu ideju uzņēma ļoti atsaucīgi.

Esat pievienojies šim ansamblim – vai tikai uz šo programmu, vai arī piedalīsities koncertos regulāri? Jo jums pašam studijas Oslo jau ir aiz muguras, bakalaura grāds tur jau iegūts.

Jā, un tagad saistībā ar to, ka esmu orķestra stipendiāts, paralēli Norvēģijas Mūzikas akadēmijā mācos maģistrantūrā – tāpēc šajā ansamblī, visticamāk, būšu arī nākamgad. Bet kopumā cenšamies darīt tā, lai šajā ansamblī būtu iespēja muzicēt ne tikai vienam sastāvam, bet arī citiem mūziķiem, jo šis pūšaminstrumentu ansamblis ir izcils tajā ziņā, ka principā esam tas pats sastāvs, kas ir orķestrī – pūšaminstrumentu grupa, un tā mums ir lieliska iespēja spēlēt kopā, trenējoties spēlēt intonatīvi tīri, domājot par balansu un skaņas saplūšanu, kad tas nepieciešams, vai kontrastu veidošanu, kad tas ir nepieciešams kādā citā brīdī. Tas mums ir lielisks treniņš.

Tas nozīmē, ka šis būs jums jau otrais maģistra grāds pēc Losandželosā iegūtā maģistra?

Jā, bet galvenais fokuss ir tieši uz šo stipendiātu programmu orķestrim, kas vairāk ir iespēja praktizēties.

Vairāk – ierakstā.