LSM ziņās: Kurš ir lielākais «kauslis» starp mūziķiem? Rīgā notiks «Sansusī mūziķu kautiņi»

No 20. jūlija kultūrtelpā "Tu jau zini Kur!" notiks "Sansusī mūziķu kautiņu turnīrs" ar 1500 eiro balvu fondu pirmajām trijām vietām.

Turnīrs tiks organizēts kā astoņu vakaru pasākums triju mēnešu periodā, kur katrā no vakariem paredzēti divi kautiņu pāri ar improvizētu programmu un kuros piedalīsies dažādus instrumentus pārvaldoši profesionāli mūziķi. Par visu plašāk pirmdienas "Neatliekamajā sarunā" stāsta festivāla "Sansusī" izveidotājs un saimnieks Armands Siliņš.

"Sansusī mūziķu kautiņu" formāts paredz, ka instrumenta veidam, ko spēlē mūziķis, nav izšķiroša nozīme, jo konkursa kārtībā pēc iesūtītajiem video atlasīti tie mūziķi, kuru tehniskās instrumenta pārvaldīšanas prasmes neizraisa nekādus jautājumus, un pamatprasība būs "sacensties" skatuves atraktivitātē, muzikālajā asprātībā un mēles asumā. Visus kautiņus vērtēs trīs žūrijas locekļi - mūzikas un skatuves mākslas profesionāļi, kā arī turnīru apmeklētāji. Viņi arī būs tie, kas noteiks, kurš no mūziķiem ir uzvarējis konkrētajā kautiņā un tiek virzīts turnīra nākamajai kārtai.

Mūziķu kautiņu turnīru dalībniekiem tiks nodrošināta iespēja apmeklēt nodarbības pie skatuves runas mākslas pedagogiem, lai pieslīpētu oratormākslas prasmes un veicinātu drošāku sajūtu ne vien spēlējot savu mūzikas instrumentu, bet arī prezentējot sevi, kā mākslinieku (artiste).

Anna Marta Burve: Kāpēc šiem kautiņiem īsti ir jābūt? Kāda ir to pamata filozofija?

Armands Siliņš: Laikam jāsāk ar to, kā tie vispār radās... Ideja bija tāda. Savulaik festivālā "Sansusī" vienmēr bija divi bāri - viens bija Čomskis, otrs - tāds lepnāks, augstākās klases, ar džiniem, ko vadīja Arvis. Un tad bija viens gads, kurā mēs sarunājām: lai bāriem būtu mazliet izdevīgāk, viens ved smago, otrs - vieglo alkoholu. Bet kaut kā tajā komunikācijā [gadījās kļūme], aizmirsu vienam bāram to pateikt. Un no šī pārpratuma radās ideja par kautiņiem.

Pēc tam, kad atbraucām uz festivālu, Uldis Trapacieris, ar kuru kopā tolaik ļoti daudz ko domājām par dažādiem formātiem [festivālā], pēkšņi man jautā - paklau, Armand, kā bāri varētu kauties? Es saku - varbūt iedodam pa pianistam, lai kaujas! Tā radās ideja par "Sansusī" kautiņiem.

Otra būtiska lieta, kāpēc tie tika radīti tieši tādā formātā, kādā tie šobrīd ir - tā ir mana personīgā sajūta par profesionāliem mūziķiem, par to, kā mūziķi komunicē savā starpā, jo sevišķi mēģinājumos vai kādās kopīgās sanākšanās un tamlīdzīgi - kā viens otru velk uz zoba. Muzikālajos kautiņos likās ļoti svarīgi uzsvērt ne tik daudz tehnisko pusi, kas katram no viņiem neapšaubāmi piemīt [augstā līmenī], bet to, ka kaušanās notiek ar asām mēlēm un vārda duncīšiem.

Vai atceries, kurš bija pirmais pāris, kurš kāvās? Atceries pašu pirmo kautiņu?

Pats pirmais bija tad, kad notika pirmais "Sansusī" vakars Rīgā. Manuprāt, tas notika pēc otrā festivāla. Tajā piedalījās Rihards Plešanovs un Mārtiņš Zilberts.

Pieteikumus uz šīgada turnīru jūs gaidījāt līdz 6. jūlijam. Cik daudzi pieteicās, un vai tu vari atklāt, kādi instrumenti piedalīsies?

Instrumenti ir visdažādākie, nav jēgas saukt instrumentu klases, jo ir gan pianisti, gan saksofonists, gan sitēji, gan stīgas - tad ir jāuzskaita viss orķestris. Tajā pašā laikā daudziem saku - tie, kas domājuši par pieteikšanos kautiņiem, bet dažādu iemeslu dēļ to nav izdarījuši, vienmēr var atsūtīt pieteikumus, jo šis jau nebūs vienīgais kautiņu turnīrs - varam sākt jau kolekcionēt dalībniekus arī nākamajiem.

Vairāk un plašāk - ierakstā.