16. janvārī Latgales vēstniecības "Gors" Mazajā zālē "Zīdaste" postfolkloras grupa "Rikši" svinēs 5 gadu jubileju, aicinot uz sava otrā albuma Sieju sovu prezentācijas koncertiem.

Par to visu "Neatliekamajā sarunā" stāsta ansambļa dalībnieki Ēriks Zeps un Ivars Utāns, kuri neslēpj: "Jaunā programma ir kas pilnīgi savādāks. Varētu pat teikt, ka tie nav "Rikši"... Bet uz to mēs ejam un mēginām atklāt, kas tad īsti mēs esam..."

Pieci gadi: tas ir daudz vai maz? Puiši teic tā: "Tas ir par maz, lai būtu daudz. Noiets ir noteikts laikposms, lai varētu izdarīt kādus secinājumus, taču lielās līnijās tas ir vēl tikai sākums..."

Īstā "Rikšu" dzimšanas diena ir 14. janvāris. Un viss sācies tā... "Tā bija reize, kad fokklubā "Ala", spontāni uznākot uz skatuves un sākot muzicēt, radās šī ideja, un tālāk aizgāja viss process, lai grupa arī rastos," stāsta Ēriks.

"Toreiz "nobliezām", un folkkluba vadītājs Krišjānis teica, ka gribētu mūs dzirdēt vēlreiz..."

Interesanti, ka piecu gadu laikā grupas sastāvs tikpat kā nav mainījies - vien Mārtiņa Arbidāna vietā stājies ģitārists un mandolīnists Mārcis Lipskis.

Vai grupas dalībniekus vieno līdzsvars vai enerģija? "Visi pieci esam absolūti trakas būtnes, un tas ir viens no tiem punktiem, kas mūs tur kopā," stāsta Ēriks. "Zane Dukaļska mums ir enerģijas lādiņš un spridzeklis, kas aizraus, uzkurinās, visi viņu koncertos pamana un visi atceras. Madara Broliša - nosvērtāka, kas visu izlīdzina. Ja pārējie aizplūst tālēs zilajās, viņa ir tā, kas mums piedod saprāta balsi. Ivars visādā ziņā ir humora un dzīvesprieka dzirksts, jo tādus jokus, kādus no viņa var dzirdēt, neviens šovu rakstītājs nevarētu izdomāt desmit gadu laikā! Viņam ir tāda jauka un vieglprātīga loma."

Tikām Ēriku raksturo Ivars: "Ēriks arī principā mums ir humorīgs, ar citādiem jokiem. Viņš nāk ar muzikālajām idejām, pamatbāzi, tradīciju. Cilvēks, kurš nāk ar muzikālo pamatu un dod mums "spērienu pa dibenu", lai tālāk attīstītos un darbotos."

Un tad vēl Mārcis. "Mārcis mums ir spēcīga, nedaudz citāda muzikāla skatījuma veidotājs, muzikālu ideju ģenerators, dažādu muzikālo nianšu kopējs un tīrītājs," - tā Ēriks. Bet Ivars smej: "Ironijas-aronijas ieviesējs, ar citu humoru, mēģina izkonkurēt mani..."

Puiši atzīst: ja pirmais "Rikšu" albums bijis kā grupas pieteikums, tad šis jau ir tālāka ceļa meklējumi: "Šī tēma arī caurvij disku, kura nosaukumu var tulkot divējādi: "Sēt savu" vai "Siet savu". Meklējam veidu, kā pasniegt savu mūziku," skaidro Ēriks. Kopā ar Ivaru viņš atklāj, kā tapis albumā iekļautais materiāls un uzsver, ka nebūt nepretendē uz vienīgo muzikālo patiesību: "Neuzstājam, ka tas ir vienīgais pareizais variants - tas ir variants, kādā mēs mīlam muzicēt. Tradicionālajā mūzikā, mūsuprāt, jau vispār pats svarīgākais, lai ir spēlēt un dziedātprieks."

Vēl sarunā par to, kā abi nonākuši līdz postfolklorai.

Viņu vēlme - ar "Rikšiem" radīt cilvēkos interesi par folkloru, lai, kas zina, ar laiku pietuvotios lielajai un autentiskajai krātuvei. "Tas ir slēptais vēstījums..."

Protams, sarunas noslēgumā par to, kā un kas tad īsti notiks jaunā albuma prezentācijas koncertos 16. janvārī...

Noklausies arī Anetes Stuces interviju ar "Rikšu" dalībniekiem raidījumā "Etnovēstis"!