Rihardam Zaļupem aizvadītais gads bijis pārpilns dažādu lietu, domu un emociju. "Es pats to sauktu par pārdomu gadu. Vasarā bija jāpaņem pauze, lai visu sakārtotu pa plauktiņiem un izlemtu, ko gribu darīt muzikālajā jomā, jo radošo sfēru ir tik daudz... Pateicoties filmai "Nameja gredzens", viennozīmīgi pieņēmu lēmumu, ka gribu būt filmmūzikas komponists,” intervijā "Klasikai" atklāj Zaļupe.

"Tas, protams, neliedz rakstīt arī cita veida mūziku,” teic komponists un prāto, ka viss piedzīvotais no nekā līdz pat filmas pirmizrādei ļāvis izjust pasaules elpu: "Tas bija mans mērķis – pateicoties producentiem, filmu izdevās samiksēt pasaules līmenī.

Tīri no skaņas viedokļa, dabūjām Holivudu tepat mūsu kinoteātrī. Kad to izjutu, sapratu, ka šī ir lieta, kas mani ļoti uzrunā.

Tāpēc arī savā mājaslapā par sevi esmu uzrakstījis, ka esmu filmu komponists. Un tā galvenā atziņa – ka vajag lietas vispirms sakārtot galvā: apzināties virzību, kurā gribi doties. Svēti ticu, ka lietas, ko visvairāk vēlies, piepildās.

Tagad jaunais gads ir klāt, un pavisam drīz būs divu lielu filmu pirmizrādes ar manu mūziku!

14. februārī – Andreja Ēķa jaunajai komēdijai, bet martā – Gata Šmita filmai "1906". Darba ziņā tās ir tikpat iespaidīgas cik "Nameja gredzens"."

Savukārt Zvaigznes dienā, 6. janvārī, "Liepājas dzintarā" skanēs koncerts, kurā Rihards Zaļupe kopā sitaminstrumentālistu Ivaru Kalniņu satiksies ar vokālo grupu Schola Cantorum Riga un Guntaru Prāni, kurš spēlē rata liru. Skanēs viduslaiku dziedājumi, kurus savulaik klosteros dziedāja mūki, un improvizācijas sitaminstrumentiem, kopā veidojot savdabīgu, mūsdienīgu dialogu starp laikmetiem. Rihards tuvāk pastāsta, kā satiekas šie atšķirīgie laikmeti un muzikālās pieredzes...

Raksta pilnu versiju lasīt šeit!