No 12. līdz 15. jūnijam Rīgas cirkā norisināsies starpdisciplinārs rituāls — performance "Uzskaņo Rīgas cirku".

Kopā ar dāņu dziedātāju Gudrunu Holku performanci veido arī māksliniece Eva Vēvere, skaņu režisors Kārlis Tone, arī video producents Āris Matesovičs, gaismu režisors Krišjānis Strazdīts un fotogrāfiju autors Valdis Jansons. 15. jūnijā divos dienā performance paredzēta tikai ģimenēm.

Saruna ar Gudrunu Holku, Evu Vēveri un Kārli Toni norit gan Rīgas cirka aizskatuvē, gan centrālajā arēnā...

Dāvis Eņģelis: Kā jūs saprotat uzskaņošanas procesu, kad jūs kaut ko uzskaņojat?

Gudruna: Uzskaņošanas koncepts nozīmē, ka es uzskaņoju vai piešķiru skaņu kādai vietai, notikumam vai stāstam. Arī te, Rīgas cirkā, top konkrētai vietai pielāgota performance (site-specific performance). Cenšos te visu sajust un izzināt, būt klātesoša, lai kopā ar Evu Vēveri un pārējo komandu radītu performanci.

Mēģinu interpretēt stāstu par to, kas pašlaik norit un notiek Rīgas cirkā. Transformācijas procesu no vecā cirka uz jaunu kultūras celtni.

Līdzīgu pārmaiņu procesu dzīves laikā pieredz ikviens, tāpēc te iespējams veidot bagātu referenču lauku.

Darba centrā būtiska loma ir savienošanās, satikšanās konceptam, un mēs aicinām publiku iesaistīties performances radīšanā.

Vai varat nedaudz pastāstīt, kā notiek publikas iesaistīšana?

Gudruna: Mēs radām konceptu, kurā ir daudz vietas improvizācijai. Mēs aicinām cilvēkus nākt ar atvērtu prātu, zinātkāri un brīvu garu. Vēlamies uzskaņot Rīgas cirku ar skatītāju palīdzību, palīdzēt saklausīt, atklāt Rīgas cirka dvēseli.

Jautājums Evai: kā īsti aizsākās sadarbība ar dziedātāju Gudrunu Holku Kopenhāgenā?

Eva: Kopenhāgenā mans uzdevums bija veidot vietai piesaistītu instalāciju tornī uz paceļamā tilta, kas agrāk funkcionēja, lai pa apakšu varētu izbraukt kuģi. Tagad tas ir kultūras tornis. Citam māksliniekam radās vīzija par šo vietu, un viņš piesaistīja Gudrunu kā performanču mākslinieci. Viņai bija jāveido gan publiskās, gan individuālās performances, kuras pieredz tikai viens skatītājs.

Instalācijā izmantoju atstarojošu tīklu, kurā atspīdēja gaisma no ūdens virsmas un debesīm. Es veidoju torņa telpu, tās struktūru, saimniekoju, vācu atsauksmes, intervēju skatītājus.

Daudzi atzina, ka Gudrunas individuālā perfromance bijis ļoti intīms un intensīvs process. Daudzi sākumā jutās nedroši, bet tad iedrošinājās ar domu, ka nāk piedzīvot kaut ko sevišķu, ka viņi nāk izpētīt nezināmu teritoriju. Daži pēc tam raudāja vai smējās, teica, ka tā bijusi lieliska pieredze. Cilvēki bija ļoti atklāti un patiesi, dažkārt man pat nekas nebija jāvaicā, jo viņi paši nāca klāt un vēlējās dalīties pieredzē, kādam par to pastāstīt. Šķita pilnīgi dabiski, ka cilvēki vēlas izpaust savas sajūtas sarunājoties vai apskaujoties.

Vai arī Rīgas cirkā notiks individuālās performances?

Gudruna: Mēs idejiski sasaistām visus objektu uzskaņošanas projektus, kurus jau esam veikuši un kurus veiksim nākotnē.

Mēs nekopējam paņēmienus, bet pārmantojam idejas. Rīgā idejiskā līmenī būs individuālās performances, bet ne viens pret vienu, tās pieredzēs vairāki skatītāji vienlaikus.

No šīm individuālajām performancēm, kas notika Kopenhāgenā, mēs vēlamies Rīgā turpināt ciešo sasaisti, saslēgšanos ar skatītājiem caur intimitāti un atveroties plašākam publikas skaitam. Atbilde uz jautājumu ir: jā, bet citā formā.

Vai dažādu vietu uzskaņošanā jūs atklājat kaut ko jaunu par savu balsi?

Gudruna: Jā, noteikti. Esmu iemīlējusi Rīgas cirku. Te ne tikai notikuši daudzi radoši procesi, te savu enerģiju atstājuši daudzi radoši cilvēki. Akustika ir apbrīnojama, dziedāšana padodas ļoti dabiski, un skaņas, kuras izdziedu, man pašai ir kaut kas jauns.

Ja esmu pilnībā atvērta un ar prātu neko nekontrolēju, varētu teikt, ka cirks tajā brīdī dzied caur mani. Es to šeit pieredzu ļoti spēcīgi. Mēs arī spēlējāmies ar gaismām, es dziedāju pilnīgā tumsā, un pēkšņi viss mainījās.

Iestudējot performanci, esam daudz pētījuši cirka dzīvi, skaņas, cirka stāstus, tas veido plašu referenču klāstu. To visu skatītāji pieredzēs klātienē. Kopā ar Kārli Toni esam ierakstījuši daudzas skaņas, kuras rada cirka ēka.

Kārlis: Cirkā saklausāmas ļoti savādas un dažādas skaņas. Tik daudz kas te ir noticis, un tik maz ir darīts, lai pagātnes pēdas un nospiedumus dzēstu. Tas ļoti ietekmē skaņas ainavu, piemēram, čīkstošie koka krēsli.

Eva: Cirks ir kā viena vienība. Dažreiz dzirdams, kas notiek citās istabās, jo tās ir savienotas.

Gudruna: Mēs ar Evu šeit sēžam, apguļamies, rotaļājamies ar ēku, tā top vietai piesaistīta perfromance. Mums abām bija savādā sajūta, ka cirks mūsos iekļūst, mūsu dvēselēs, mūsu sapņos.

Mēs sapņos redzējām cirku, mēs domājām par vienām un tām pašām idejām. Mums liekas, tās arī ir visspēcīgākās idejas. Mēs nonākam ļoti ciešā sasaistē ar cirku.

Un to arī vēlamies parādīt performancē — tā nebūs mūsu mūzika cirkā. Drīzāk mēs to radām kopā ar cirku. Cirkā. Cirkam. Mūsu radošajā procesā tādējādi sastopas pagātne, tagadne un nākotne: tie, kas te reiz bijuši, mēs, kas šobrīd šeit radām, un tie, kas te vēl nāks.

Gudruna: Mēs radījām diezgan traku materiālu, ar dronu filmējot mani uz cirka jumta. Man teica, ka tā ir pirmā reize ēkas vēsturē, kad kāds stāv un dzied uz cirka kupola jumta.

   Pamatideja — lai cirka ēka uzrunā apkārtējās ēkas, lai skaņa no cirks atbalsojas apkārtējā pilsētvidē. Kā kalnainā Skandināvijas mežā.

Sākotnēji tā bija tikai mana vīzija, bet mēs to realizējām. Turklāt Rīgas centrā esošās ēkas veido skaņas atbalsi. Vienlaikus cirkā iespējams dzirdēt skaņas no apkārtnes un ar tām mijiedarboties. Tā aizsākās šī performance un tādas būs pirmās performances 15 minūtes.

Vislabākā vieta, kur to pieredzēt, ir Alfrēda Kalniņa iela iepretim Rīgas cirkam.

Pat ja jums nav biļešu uz visu performanci, jūs varat atnākt uz Alfrēda Kalniņa ielu tieši sešos vai deviņos vakarā un noklausīties pirmās 15 minūtes.

Vai arēnas akustikā atrodami sevišķi labvēlīgi punkti balss rezonansei?

Kārlis: Akustika te ir savāda, pārvietojoties par arēnu, tā mainās ik pa metram. Es vēl neesmu atklājis sevišķus skaņas punktus, bet skaņas mainīgums arēnas akustikā ir ļoti interesants. Arēna ir apļveida, tāpēc skaņa nemitīgi atsitas pret sienām. Mūzikas atskaņošanai paredzētās telpas parasti ir taisnstūrveida formā. Man pašam kā mūziķim šī ir pirmā pieredze, strādājot šāda veida telpā un akustikā.

Gudruna: Kā dziedātāja varu teikt, ka apļveida ēkām piemīt brīnumaina akustika. Citā uzskaņošanas projektā es dziedāju pamestā bākā vienā no Baltijas jūras salām. Sasēdināju publiku lejā un izmantoju kāpnes kā savu platformu. Es varēju dziedāt gan ļoti skaļi, gan ļoti klusu, čukstēt, stāstīt stāstus, un viņi dzirdēja it visu.

Šeit, cirkā, es dziedāšu virs Kārļa sagatavotajām skaņas ainavām, un gan uz cirka jumta, gan ekspedīcijā pa dažādām cirka telpām, kas ir daļa no performances, es dziedāšu bez apskaņošanas.

Arī to mēs piedāvājam skatītājiem — iespēju saklausīt, kā šeit iespējams spēlēties ar skaņu. Man kā māksliniecei ir ļoti interesanti, kā performatīvās mākslas — dziedāšana, teātris — spēj rezonēt ar mākslas celtni, kas, ja tā var teikt, ir nedzīva, un kā iespējams ar mākslas darbu palīdzību interpretēt tās dvēseli.

Kas notiek, ja šādā ēkā ievieto dzīvu mākslu? Tā būs mūsu versija par šo veco cirka lēdiju.

Un mēs aicinām publiku iesaistīties. Ceram, ka mūsu perfromance parādīs vienu no iespējamām ēkas nākotnēm, kā mākslinieki to varētu izmantot.

Starpdisciplinārais rituāls/performance “Uzskaņo Rīgas cirku” notiks no 12. līdz 14. jūnijam ik vakaru divas reizes: 18.00 un 21.00. 15. jūnijā 14.00 performance “Uzskaņo Rīgas cirku” speciāli ģimenēm. Vairāk informācijas par notikumu lasiet cirks.lv.