Sarunā ar režisori un Hamburgas Mūzikas un teātra augstskolas docētāju Margo Zālīti sākam ar atspērienu no darba pieredzes leģendārajā Rūras triennālē, uzklausām atmiņu rindkopu par pašas Margo kūrēto neatkarīgo festivālu Favoriten, tad beidzot nonākam pie jauniegūtā posteņa Hamburgas Ligeti-Zentrum laboratorijā Sustainable Theater Lab. Tas aizved mūs pie ilgstamības jēdziena un tā reālā iemiesojuma teātrī.

Margo arī pastāsta par saviem operas režijas studentiem, antropoloģijas maģistra grāda pielietojumu dzīvē, un visam noslēgumā pieskaramies zviedru filozofa Nika Būstrema (Boström) darbiem, sevišķi opusam Deep Utopia.

Margo Zālīte: Festivāls Favoriten, kuru vadīju pēdējos četrus gadus, ir vecākais neatkarīgais teātra festivāls Eiropā un viens no labāk finansētajiem neatkarīgā teātra festivāliem.

Vēlējos "Favoriten" festivālā veidot platformu, kas atklātu jaunas pieejas un dažādus skatījumus uz mūsdienu pasauli. Tas bija dabisks solis, apzinoties, cik svarīgi ir veidot dialogu starp dažādām kultūrām, radošiem cilvēkiem un auditorijām, kas reizēm tiek atstāti nostatus.

Gribēju ieklausīties, ieraudzīt, kurus stāstus mēs ne pārāk bieži redzam uz skatuves un tos arī rādīt savā festivālā. No otras puses, Favoriten bija mana atbilde uz izaicinājumu un uzaicinājumu, ar kuriem saskaras neatkarīgie teātra mākslinieki kopumā – kā piesaistīt plašāku auditoriju? Kā veidot notikumus, kas ir gan mākslinieciski spēcīgi, gan sabiedriski nozīmīgi? Viena no Favoriten galvenajām iezīmēm bija interaktivitāte. Ne tikai skatītājiem, bet arī māksliniekiem bija iespēja mijiedarboties, diskutēt un eksperimentēt. Tas radīja ļoti dzīvotspējīgu vidi. Festivāla laikā bija ļoti patīkama atmosfēra, kurā ikviens varēja piedalīties, piedzīvot un veidot teātra pieredzi kopā ar citiem.

Kas ir tavs jaunais postenis Hamburgā?

Šobrīd esmu Sustainable Theater Lab mākslinieciskā vadītāja, tas atrodas Hamburgā, inovāciju centrā Ligeti-Zentrum – tieši tā, pēc mums zināmā komponista nosaukts. Viņš Hamburgā ilgi bijis profesors. Šajā centrā ir 12 dažādas laboratorijas. Viena, piemēram, pēta skaņas reanimācijas uzgaidāmajās telpās. Piemēram, cilvēks ierodas slimnīcā un viņam nepieciešams uzgaidīt.

Lai nomierinātu cilvēkus dažādos ekstremālos stāvokļos, tiek pētīta mūzika, izmantojot skaņu viļņus un fiziku, un tiek veidoti projekti ar slimnīcām gan Hamburgā, gan citās zemēs.

Mana laboratorija saucas Sustainable Theatre Lab jeb ilgtspējas teātra laboratorija, un tā koncentrējas uz ekoloģiskām un sociālām ilgtspējas pieejām teātrī, attīstot radošus un ilgtspējīgus risinājumus, lai samazinātu teātra industrijas ietekmi uz vidi vai palielinātu to, ko šobrīd sauc par „ekoloģisko plaukstu”, „delnu”, „roku”, respektīvi, kādu nospiedumu veido sociālie aspekti, kurus veicina kultūras un teātra institūcijas. Galvenie darbības virzieni šajā laboratorijā man ir ilgtspējīgas ražošanas prakses. Piemēram, laboratorija pēta un attīsta videi draudzīgas un ilgtspējīgas ražošanas metodes teātra un operas izrādēm. Otrais – es pētu ekoloģiskās izglītības un apmācības, sniedzu dažādas meistarklases augstskolām, strādāju ar studentiem, ar zinātniekiem un veidoju dažādas inovācijas un jaunus formātus. Sustainable Theatre Lab pēta arī jaunas tehnoloģijas, arī mākslīgo intelektu – kā tas varētu kļūt sabiedrībai draudzīgāks un dažādas citas tēmas.