Sestdien, 22.jūnijā, Cēsīs ar plašu un daudzveidīgu norišu programmu tiks svinēta Latvijas Uzvaras diena, Cēsu kauju simtgade.

"Tas, kas toreizējos cēsniekus atšķīra no mūsdienu Latvijas iedzīvotājiem – lielākā daļa no viņiem ticēja, ka Latvijas valstij jābūt brīvai un ka mums jāspēj ziedot kaut kas ļoti būtisks, lai šī brīvība pastāvētu. Manuprāt, šis atgādinājums šobrīd ir īpaši nepieciešams, jo

ticība savai valstij, šķiet, ir sašķobījusies - un arī brīvības sajūta ir sašķobījusies.

Šai izjūtai ir jāatgriežas, saprotot, ka tikai brīvi cilvēki spēj noturēt brīvu valsti," ir pārliecināta viena no Latvijas Uzvaras dienas rīkotājām - režisore Krista Burāne.

Pirms 100 gadiem Latvijas valsts pastāvēšana tika izcīnīta Neatkarības kara laikā. Pagrieziena punkts kara gaitā notika tieši Ziemeļlatvijas frontes līnijā, kur latviešu un igauņu karaspēki 22.jūnijā pie Cēsīm uzveica Landesvēra armiju un devās tālāk uz Rīgu.

Latvijas Uzvaras dienas, Cēsu kauju simtgades 22.jūnija dienas programmas centrā būs jaunais cilvēks – ne tikai gadu, bet domāšanas un vērtību dēļ.

Latvijas Uzvaras dienas programmu veido tās idejas autors Renārs Sproģis ar radošo komandu – Kristu Burāni, Mārtiņu Eihi, Rūdolfu Baltiņu un Jolantu Sausiņu.

"Visas dienas garumā Cēsis būs piepildītas ar dažādiem notikumiem, un gribētu apgalvot, ka

tā patiešām būs svinību diena, kurā gan lieli, gan mazi cilvēki atradīs sev kaut ko interesantu un nozīmīgu – gan domājot par vēsturiskiem jautājumiem, gan arī to, kas ir vērtīgs šodien, kāpēc mēs kā brīva un neatkarīga valsts spējam pastāvēt un kas tad ir tās vērtības cilvēkiem, kuri gatavi joprojām cīnīties par šo valsti un tās neatkarību," atklāj Krista Burāne.

"Sāksim pulksten vienpadsmitos, kad Cēsīs ieradīsies Latvijas un Igaunijas prezidenti, ar nelielu notikumu pie Cēsu stacijas ar nosaukumu "Par kopības spēku" - jo tā ir viena no lielajām tēmām, par kuru mēs runāsim visas dienas garumā. Par to, ka tikai pateicoties labajiem kaimiņiem - igauņiem - Cēsu kaujas tika uzvarētas."

Iedziļinoties vēsturē pirms simts gadiem – kāds cēsnieks īsti bija toreiz un kāds viņš ir tagad?

"Pirms simt gadiem Cēsu iedzīvotājs no vienas puses bija laimīgs par to, ka beidzies sarkanais terors un ka boļševiki no Cēsīm ir izdzīti, bet no otras puses, protams, ka nesapratne, šaubas un neziņa par to, kas notiek apkārt, bija ļoti liela,” stāsta Burāne.

Pirms simts gadiem Latvijas valsts pastāvēšana tika izcīnīta Neatkarības kara laikā. Pagrieziena punkts kara gaitā notika tieši Ziemeļlatvijas frontes līnijā, kur latviešu un igauņu karaspēki 22.jūnijā pie Cēsīm uzveica Landesvēra armiju un devās tālāk uz Rīgu.

Vairāk un plašāk klausieties intervijā!