7. augustā plkst. 20.00 Talsos jau desmito reizi norisināsies Raimonda Tigula brīvdabas koncerts "Tiguļkalns", kur komponists katru gadu augstākajā no deviņiem pilsētas pakalniem kopā aicina savus mūzikas draugus un domubiedrus, radot īpašu vakaru ikvienam koncerta apmeklētājam.

Šī gada centrālais muzikālais notikums Tiguļkalnā būs komponista Raimonda Tigula oratorijas "Jūras grāmata" atskaņojums, kas tiks izpildīts kopā ar ērģelnieci Ivetu Apkalnu, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Valsts Akadēmisko kori „Latvija”, diriģenta Māra Sirmā vadībā. Ar Noras Ikstenas libretu radītais darbs pasaules pirmatskaņojumu piedzīvoja 2019. gadā, Ventspils koncertzāles "Latvija" atklāšanā.

Inta Zēgnere: Talsos ir deviņi pakalni ar ļoti skaistiem nosaukumiem - Ķēniņkalns, Dzirnavkalns, Sauleskalns. Bet starp tiem, protams, par vispazīstamāko ir kļuvis tieši Tiguļkalns - un ne jau tāpēc, ka tas ir visaugstākais, bet tāpēc, ka tu tur rīko svētkus mūzikai. Vai tu atceries savas pirmās apzinātās sajūtas, kas ir saistītas ar šo kalnu? Kaut kad taču tu noskaidroji, ka tev ir savs kalns, bet citiem puikām nav?

Kad mācījos pamatskolā Talsos, opaps Ernests Tiguls par to stāstīja, bet

man lielākais izbrīns bija par to, ka mums ir pat Tiguļu iela! Bērnībā zināju, ka galvenā iela ir Ļeņina iela, un te mums – Tiguļu iela. Tas man drusciņ lielākas pārdomas izraisīja. (smejas)

Protams, arī kalns. Pienāca laiks, kad es tur sāku rīkot savus koncertus.

Un Tiguļu iela tur ir joprojām?

Jā, tieši blakus kalnam.

Koncerti bija pēc tam, bet, zinot par šīm sarunām ar vecotēvu un par šī kalna eksistenci – vai tev nebija tā, ka tu gribēji kā bērns turp aiziet, uzkāpt un sajust – Tiguļkalns, tas ir mans kalns?

Augu un bērnību pavadīju turpat netālu, kur arī šobrīd pamatā dzīvoju un rakstu mūziku – Talsu Paugurainē, kas pati par sevi ir ļoti gleznaina un skaista vieta, un bērnības takas ir tieši šeit: tur ir lauku ceļi, takas un meža takas. Tur ir arī viena no augstākajām Kurzemes vietām – Kamparkalns. Tās bija manas bērnības takas un ceļi, kurus izstaigāju krustām šķērsām un joprojām katru vasaru pamanos vienatnē izbraukt kādu līkumu pa turieni un atcerēties, kur bērnībā ar slēpēm braucu un motociklu – bija man tāds vecs motocikls, ar kuru izbraukāju krustām šķērsām visus celiņus. Tās ir manas bērnības vietas.

Tiguļkalns man vairāk saistās ar koncertiem, kurus pirms desmit gadiem sāku organizēt. Pirmajā gadā man bija viesi no Islandes, ar kuriem kopā veidojām ierakstus, kurus izdevām albumā Islands.

Toreiz mums bija arī koncerts Rīgas Domā, un pēc pāris dienām arī Tiguļkalnā – kad aizbraucām uz turieni, viens no maniem islandiešu draugiem, komponists Hilmarsons, kurš Islandē ir dievturu līderis, kad uzgājām Tiguļkalnā, burtiski noelsās un teica – jā, šī ir tāda dabas katedrāle... Šeit ir īpaša enerģija, šeit vajag rīkot koncertus!

Jā, tas bija iespaidīgs atzinums no islandiešu drauga. Pati ideja radās drusciņ ātrāk – secināju, ka patiešām šeit ir skaista vieta ar 19 ozoliem. 2010. gadā manā īpašumā nonāca hengs, sāku to spēlēt un jau sarakstīju pirmos skaņdarbus. Kā viens no pirmajiem skaņdarbiem hengam ar kori bija rakstīts korim "Kamēr..." - Moonlight Sound Design, kas atkal ir vesels stāsts, kā es no Tiguļkalna nonācu līdz Kārnegī zālei – absolūti neticamā veidā, un vēlāk šīs notis tika izdotas Amerikā: vēl šobaltdien kori dzied visā pasaulē šo skaņdarbu.

Patiesībā tieši hengs bija skaniskais impulss koncertiem Tiguļkalnā. Pirmā reize, kad šajā kalnā svinīgi muzicēju, bija, kad viens pats turp aizgāju ar hengu, nosēdos ozolu apļa vidū, sāku spēlēt šo instrumentu un jutu, ka tas tik skaisti atbalsojas ozolu zaros...

Tur tiešām bija īpaša enerģija, un tajā brīdī izlēmu, ka šeit jābūt koncertiem – ka gribētu te spēlēt savu mūziku un aicināt katru gadu pievienoties savus muzikālos draugus un arī klausītājus, tāpēc es tos vairāk saucu nevis par koncertiem, bet par kopā būšanu.

Šis ir jau 10. jubilejas gads, tas arī vērienu tiks svinēts. Šķiet, tāds vēriens vēl kalnā nav piedzīvots, vai ne?

Tāds vēriens vēl nav piedzīvots, jā – tieši mūziķu ziņā: Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un akadēmiskais koris "Latvija", Iveta Apkalna, ērģeles no Dzintaru koncertzāles tiks vestas, Andrejs Osokins arī atbrauks ciemos un būs akustiskās klavieres. Nu, jā...

Tad jau arī, protams, tas viss mūs vedina uz domām, ka šajā kalnā sestdien skanēs tava vērienīgā oratorija "Jūras grāmata".

Jā, es pats ar nepacietību gaidu šo vakaru un gribu pats noklausīties šo skaņdarbu vēl vienu reizi...

Sarunu pilnā apjomā lasiet lsm.lv