14. martā plkst. 18 Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē gaidāms īpašs notikums – latviešu komponistu jaundarbu lielkoncerts "Spodrē manu dvēselīt'".

Klausītāju vērtējumam tiks nodoti Paula Dambja, Jura Karlsona, Pētera Plakida, Selgas Mences, Riharda Dubras, Ērika Ešenvalda, Gundegas Šmites, Rolanda Kronlaka, Jura Vaivoda, Kārļa Lāča, Jāņa Aišpura un kompozīcijas studentu jaundarbi, kurus izdziedās Mūzikas akadēmijas jauktais koris un etnomuzikoloģijas studenti. Koncerta mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents ir Māris Sirmais, kuru uz "Neatliekamo sarunu" aicinājusi Gita Lancere.

Koncerta tapšanā cieši sadarbojas trīs no Mūzikas akadēmijas daudzajām katedrām - diriģēšanas, kompozīcijas un etnomuzikoloģijas katedra, tāpēc šo projektu Māris sauc par trīsvienību. Viņš  atklāj, ka koncerta ideja radusies jau pērn, kad liktenis viņam lēmis kļūt par LMA diriģēšanas nodaļas vadītāju. „Toreiz visi nodaļas mācībspēki sanācām kopā, runājāmies, un katrs izteica savas vēlmes. Viena no tām – celt ne tikai nodaļas prestižu, bet veidot interesantus projektus sadarbībā ar citām fakultātēm."

Tā nu kristalizējusies doma par latviešu komponistu jaundarbu lielkoncertu. Projektu vada etnomuzikoloģijas nodaļas vadītāja un profesore Anda Beitāne, kuru Māris slavē kā galveno virzītājspēku, uzsverot etnomuzikoloģijas klātbūtni kā ieceres pamatnoteikumu.

"Anda ļoti daudz palīdzējusi... Ieteikusi arī tādas lietas, kas tikpat kā nemaz nav izmantotas. Piemēram, man pašam bija atklājums t.s. maija dziedājumi pie krusta, kas radušies Latgalē un padomju laikā bija aizliegti, taču nepārprotami uzskatāmi par visīstāko folkloru. Rihards Dubra savu jaundarbu veltījis tieši šādam dziedājumam."

Šobrīd kompozīciju Mūzikas akadēmijā studē 14 studenti, taču koncertā dzirdēsim deviņu studentu jaundarbus. Māris Sirmais stāsta, ka aizraujoša bijusi savstarpējā analīze, kur par jauntapušajiem darbiem izteikušies vienaudži: „Manuprāt, viena no projekta vērtīgākajām niansēm ir tā, ka studenti jau mācību gados var pilnībā iepazīt radošā iestudējuma procesa garšu; izbaudīt, kā tas ir –  iestudēt pavisam jaunu, „karstu" materiālu."

Tāpat Māris no sirds priecājas par to, ka LMA aicinājumam sacerēt jaundarbus korim atsaukušies arī 11 kompozīcijas profesionāļi, varētu teikt – klasiķi: Pauls Dambis, kas šī žanra kontekstā bijis pionieris, Selga Mence, Pēteris Plakidis („Brīnumu brīnums!" – tā Māris), Juris Karlsons, kurš procentuāli vairāk strādājis instrumentālajā novadā, Rihards Dubra, kurš ir ļoti pieprasīts garīgās mūzikas autors, Ēriks Ešenvalds, Juris Vaivods un citi.

Par to, ka jaundarbu koncertam jāskan Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē, visi bijuši vienisprātis. Māris teic: "Atšķirībā no citām kultūras metropolēm, kur mūzikas augstskolu zāles ir valsts galvenās koncertvietas, mūsu akadēmijas zāle, kaut te risinās aktīva koncertdzīve, līdzās citām Rīgas koncertzālēm diemžēl nav plaši pamanāma. Tāpēc vēlējāmies šo notikumu iedzīvināt tieši šeit, mūsu pašu mūzikas Mekā."