"Klasikā" tiekamies ar pianisti Agnesi Egliņu un dziedātāju Ilzi Grēveli-Skaraini, jo 29. Liepājas Starptautiskā zvaigžņu festivāla ietvaros 1. jūlijā skanēs koncerts "Latviešu vokālā kamermūzika".

Tajā līdz ar Ilzi un Agnesi piedalīsies arī baritons Rinalds Kandalincevs, bet stāstnieks būs "Klasikas" kolēģis Orests Silabriedis. Programmā - Jāņa Ķepīša, Jāņa Mediņa, Paulas Līcītes, Pētera Plakida, Romualda Kalsona, Jāzepa Vītola, Marģera Zariņa un Arvīda Žilinska mūzika.

Dina Dūdiņa-Kurmiņa: Jūs abas esat ļoti, ļoti smaidošas, un tas, ka jūsu vasaras kalendārs ir saplānots ja ne pa minūtēm, tad pa dienām gan, jūs nebūt nebaida. Kādas ir sajūtas, kad jūs zināt – tūlīt, tūlīt varēsiet izbaudīt aplausus klātienē?

Ilze Grēvele-Skaraine: Jā, beidzot! Par to ir ļoti liels prieks. Manuprāt, ikviens mūziķis to ļoti ilgi gaidījis. Ar patīkamu satraukumu pakrūtē nāk tas brīdis, ka tūlīt, tūlīt būs...

Agnese Egliņa: Jā, piekrītu Ilzei. Gaidām šo īpašo brīdi.

Bet sajūta mazliet nav kā pirms valsts eksāmena vai kādas lielas, lielas svarīgas uzstāšanās? Jo tajā mirklī, kad koncerti bija ikdiena, uztraukums bija krietni mazāks – koncertdzīve un tikšanās ar publiku bija pašsaprotama. Bet tagad pēc vairāk nekā gadu ilgas pauzes atkal jāmeklē koncertkurpes un smukās kleitas...

Agnese: Domāju, ka drīzāk bija jāpierod pie koncertiem tiešsaistē, kas notika ar zināmu regularitāti, līdz ar to mājīgos apstākļus, kas ir koncertzālē, gaidu ar ļoti lielu prieku.

Ilze: Tieši tiešsaistes koncerti bija kā liels eksāmens, vismaz pēc manām sajūtām, un uztraukums bija trīsreiz lielāks nekā kopā ar klausītājiem. Nezinu, kāpēc – varbūt kameru tuvums.

Bet arī šo koncertu es gaidu ar patīkamu satraukumu.

Un kas tagad notiks ar jūsu dārziem? Vismaz pirms gada tu, Agnese, stāstīji, ka tev patīk audzēt puķes, kamēr mīļotais vīrietis vairāk domā par pupiņām un citiem ēdamaugiem. Ir kaut kas šogad sasēts, sastādīts, salaistīts?

Agnese: Jā, pieredze tika uzkrāta pagājušogad un šogad tā jānostiprina. No mazām kļūdām jāmācās un tad var atkal kaut ko jaunu izdarīt. Jā, saistība ir gan ar puķēm, gan ēdamlietām.

Tas jau ļoti iepriecina, ka sevi un savus mīļos vari pacienāt ar kaut ko no sava dārza.

Un ar kurām puķēm jādodas uz koncertiem, kuras ir jūsu mīļākās?

Agnese: Mani mīļākie ziedi ir puķuzirņi, un to īstā sezona ir tieši šobrīd, kad tuvojas arī mana dzimšanas diena, kas būs 5. jūlijā. Tas tad laikam likumsakarīgi, ka tieši puķuzirņi kļuvuši par maniem mīļākajiem ziediem.

Ilze: Man patīk dažādas puķes – manā dārzā to ir ļoti daudz. Zied gan dažādu krāsu peonijas, gan Rinalda no Ventspils atvestās gladiolas, tā ka dārzs ir pilns gan puķēm, gan dažādiem garšaugiem – kā jau lauku cilvēkam. Pandēmija jau gandrīz vai piespieda to darīt. Saņemt man patīk jebkuras puķes – tas ir tik skaisti!

Bet parušināšanās pa dārzu arī tev ir sirdslieta, ja?

Ilze: Kā es smejos –

nāku no Latgales laukiem, un ja mammai, kura lika iet uz dārzu kaut ko darīt, bērnībā teicu, ka nekad mūžā man nebūs sava dārza un visu nopirkšu veikalā, tad pienāca kovidlaiks un sāku domāt – vajag dārzu...

Un nu tas ir tik liels, ka varētu visus radiniekus pabarot – ir gan bietes, gan burkāni, gan kartupeļi. Viss iespējamais.

Esam izstaigājušas dārzu, bet īstais iemesls ir skaistais koncerts Liepājā. Jūs abas un vēl Rinalds Kandalincevs satiksieties Liepājas Starptautiskajā zvaigžņu festivālā, un tajā skanēs tikai un vienīgi latviešu mūzika. Cik ilgi tapa šis koncerts, un vai arī tas pieder tiem, kas bija sen paredzēts un tika pārcelts?

Ilze: Konkrētā programma tapa speciāli šim koncertam 1. jūlijā. Doma bija iekļaut gan latviešu komponistu solo dziesmas, gan arī tautasdziesmu apdares, kas nav tik bieži atskaņotas. Tur ir gan Paula Līcīte, gan Pēteris Plakidis, Romualds Kalsons un arī citi komponisti. Krāsu palete ir pietiekami plaša un bagātīga. Ir skaistas pērles latviešu kamermūzikā.

Agnese: Šis koncerts sākotnēji bija ieplānots citiem mūziķiem – dziedātājai Maijai Kovaļevskai un pianistam Armandam Ābolam, bet tika vairākkārt atlikts un arī šoreiz tas būtu bijis jāatliek,

taču festivāla rīkotāji tomēr vienojās par jaunas programmas veidošanu un piedāvāja Ilzei un Rinaldam, kuriem pievienojos arī es. Esmu ļoti priecīga par to, jo savā veidā viņi ir mani jaunie skatuves draugi, tāpēc ar lielu azartu veidojām tieši šo programmu. Līdz ar to, ka laika sagatavoties nebija daudz, nācām kopā ar skaistajām miniatūrām, kas krājumā katram no mums, salikām tos vienā koncertā, un ar organizatoriem vienojāmies, ka tas būs latviešu mūzikas koncerts.

Ir jau ļoti skaisti dziedāt dažādas latviešu miniatūras un solodziesmas, bet tās visas ir apjomā diezgan mazas, bieži vien divas trīs minūtes. Tad nu lielais izaicinājums ir – kā tās sagrupēt un izveidot šo koncertprogrammu, lai tā būtu ar savu dramaturģiju un vēstījumu.

Man jau šķiet, ka mums izdevies ļoti jauki koncertu sakārtot trijos cēlienos: pirmais cēliens būs ar romantiskajām latviešu solodziesmām, kuru autori ir Jānis Mediņš un Jāzeps Vītols. Protams, tas komplektā ar mūsu izcilo dzejnieku dzeju. Izteikti romantiska, skaista mūzika.

Otrā daļa veltīta latviešu tautasdziesmām, kuras apdarinājuši Paula Līcīte un Jānis Ķepītis. Dzirdēsim ļoti skaistas tautasdziesmas! Tām pretī likām arī 20. gadsimta komponistu Pētera Plakida un Romualda Kalsona skatījumu uz latviešu tautasdziesmām. (..)

Trešā daļa ir mazliet izklaidējoša, kā jau vasarai piederoša – tajā satiksies divi komponisti: Marģeris Zariņš un Arvīds Žilinskis ar savām romantiskajām, sirsnīgajām, bet kaut kādā ziņā – arī naivajām solo dziesmām. Noslēgumā izskanēs viens Marģera Zariņa duets divām balsīm un klavierēm - "Saruna", kas rakstīta tieši soprānam un baritonam.

Visam klātesošs būs arī Orests Silabriedis, kuru šoreiz esmu aicinājusi pastāstīt par to, kā šie komponisti tandēmā dzīvojuši līdzās viens otram: piemēram, Jānis Mediņš un Jāzeps Vītols, tāpat arī Pēteris Plakidis un Romualds Kalsons.

Viņi bijuši laikabiedri un abi pirmatskaņojuši viens otra jaundarbus un daudz sadarbojušies dažādās jomās. Pavisam intriģējošs ir pēdējais duets – Marģeris Zariņš un Arvīds Žilinskis. Mēs zinām, ka šīs personības bija ļoti atšķirīgas, un es gaidu, ko tad Orests būs atradis, jo es pati nevarēju atrast nekādus faktus, ka viņi būtu sadarbojušies vai draudzējušies... Tā ka būs ļoti interesanti arī tas, kā viņi nav sadarbojušies vai nav draudzējušies. Tas būs kaut kas ļoti vērtīgs.

Vairāk un plašāk - ierakstā.