Publikas mīlulis Ļahovskis: Man ir Napoleona cienīgi plāni, bet detaļas pagaidām neatklāšu

Rīgas festivālā šī ir pianistu nedēļa: 15. jūnijā Skrjabina klavierdarbu koncertu Lielajā ģildē sniegs Vestards Šimkus, bet ceturtdien, 13. jūnijā, uz Lista Otrā klavierkoncerta atskaņojumu kopā ar LNSO Andra Pogas vadībā gaidām Latvijas publikas mīluli - pianistu Antonu Ļahovski no Sanktpēterburgas, kurš jau pārdesmit gadu dzīvo Londonā. Tur “Klasikai” izdevās viņu sazvanīt, lai uzzinātu ko tuvāk gan par Lista Otro klavierkoncertu Antona repertuārā, gan arī par pianista dzīves jaunumiem.

Ilga Auguste: Jūsu koncerts Rīgas festivālā paredzēts 13. jūnijā. Kā izturaties pret skaitli “13”?

Antons Ļahovskis: Bez aizspriedumiem! Velna ducis mani neuztrauc, jo koncertus nākas spēlēt visdažādākajos datumos. Tāpēc tiem vienkārši nepievēršu uzmanību.

Jūs esat viens no tiem laimīgajiem, kurus ļoti mīl Latvijas publika. Un šis mīlestības stāsts turpinās jau kopš 2008. gada, kad kļuvāt par uzvarētāju Jāzepa Vītola Starptautiskajā pianistu konkursā. Bet kādas bija jūsu attiecības ar Latviju līdz tam?

Man ir ļoti labs draugs – Toms Ostrovskis. Ar viņu iepazinos Londonā, kur dzīvoju arī šobrīd. Abi studējām Gildholas un drāmas skolā, un patiesībā tā bija Toma ideja – uzaicināt mani piedalīties Vītola pianistu konkursā. Viņš tā arī pateica: “Tev jābrauc un jāpiedalās!” Līdz 2008. gadam Rīgā gadījās būt tikai vienu reizi, laikam tā bija 2007. gada ziema. Jau toreiz Rīga man ļoti iepatikās un vēlējos te kādreiz atgriezties. Tāpēc apsolīju Tomam atbraukt uz Rīgu un pie viena, kā teica Toms, piedalīties arī Vītola konkursā. Bet sanāca tā, ka “pie viena” arī konkursā uzvarēju. Un tas man bija ļoti patīkami.

Bet bērnībā taču arī bijāt kaut ko dzirdējis par Rīgu un pludmali?

Protams, protams! Biju dzirdējis daudz, mums bija arī iemīļoti mūziķi – piemēram, Raimonds Pauls, kuru mīlu un cienu jau kopš bērnības.

Tad jau droši vien bijāt dzirdējis arī par slaveno “Laimas” šokolādi!

Protams, un par Laimu Vaikuli arī!

Vairāk un plašāk - raidījumā!