Pēc divu gadu restaurācijas un vērienīgiem pārbūves darbiem 4. maijā apmeklētājiem durvis svinīgi vēris atjaunotais Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.

Bez kņadas izstaigāt tā daudzās telpas, uzbraukt ar zelta liftu līdz koku galotnēm un pastaigāt pa muzeja jumta terasi, nolaisties apakšzemes zālēs, kur glabājas muzeja dārgumi un ielūkoties vietās, kas apmeklētājiem slēgtas, "Klasika" un Ilga Auguste mūs aicina jau šobrīd, turklāt divu lielisku gidu – muzeja direktores Māras Lāces un arhitekta Jāņa Dripes - vadībā...

Ekskursija ir kā neliels ceļojums laikā – uz šī gada februāri. Muzejs jau oficiāli nodots ekspluatācijā, bet māksla, ar to domājot gleznas un skulptūras, tajā vēl nav ienākusi. Toties ļoti labi redzams, kas šajos divos gados muzejā paveikts.

Izmantojot "dienesta stāvokli", "Klasikai" ļauts ielūkoties arī telpās, kas publikai būs slēgtas...

Tas ir otrais pazemes stāvs, kur atrodas mākslas darbu noliktava un dienesta telpas ar darbinieku kabinetiem pirmajā stāvā, kas atgādina kārtīgus muzeja skapjus. Tur arī sākas mūsu ekskursija, kurā "Klasikas" ļaudis (un viņu balsis arī dzirdamas) pa muzeju izvadā Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja direktore Māra Lāce un arhitekts Jānis Dripe, kurš visu šo vērienīgās restaurācijas un pārbūves laiku muzejam stāvējis cieši klāt…

Paejam garām zelta trepēm, kuras ved no muzeja galvenā foajē uz garderobi stāvu zemāk. Garderobes lete veidota no laika zoba nedaudz skartiem masīviem koka klučiem, kas uzvēdī senatnīga latviskuma elpu.

Zelts un koks! Divas tik tālas un šķietami nesavienojamas lietas, kuras šeit itin harmoniski sadzīvo kopā.

Un šajā brīdī prātā nāk Māras Lāces sacītais par metu konkursā vinnējušo Lietuvas arhitektu biroja Processofice projektu, kas bijis mazliet traks, jo arhitekts Vitauts Biekša tam piegājis kā mākslas darbam… Tātad – atrodamies vietā, kur agrāk bijušas tikai dienesta telpas. Tagad tās iespiestas muzeja vienā spārnā, bet otrā izvietojusies garderobe, konferenču zāle, bērnu istaba un suvenīru veikals.

Pie stiklu plaisāšanas atgriezīsimies arī mazliet vēlāk, bet, attiecībā uz kafejnīcu, tā darbosies neatkarīgi no muzeja darba laika, ieeja tajā būs arī no parka puses un, ja kafejnīcas apmeklētājiem radīsies vēlēšanās nokļūt arī muzejā, tas būs iespējams, nopērkot ieejas biļeti.

Garderobes koka kluči un koka konstrukcijas, uz kurām apmeklētāji var uz brīdi piesēst, izraisa pastiprinātu uzmanību…..

Glezniecības glabātuve, kas atrodas slīpās noejas kreisajā pusē, ir stiklota telpa ar liektu sienu. Bet mēs dodamies lejup uz muzeja pirmo apakšzemes stāvu pa lēzenu gaiteni, ko muzeja cilvēki iesaukuši par "bobsleja trasi", jo tā ir ne vien liekta, bet, pēc atvērto durvju dienām kļuvusi arī slidena….

Būvnieki esot pamatīgi pasvīduši ne vien pie betona grīdas, kas pirmajā apakšzemes stāvā, bet pie visas apakšzemes apjoma būvniecības, vairāk nekā 8ar pus metru dziļumā un 3545 kvadrātmetru platībā, jo pienācis brīdis, kad izrādījies, ka pazemē nav iespējams veikt iepriekšplānotos būvniecības darbus neparedzēto gruntsūdeņu un pat pazemes upes gultnes dēļ….

Dodamies vēl zemāk pazemē… un skan mūsu soļi pa zelta kāpnēm. Un grūti noticēt, ka visai dāsnajai vēsturiskās muzeja telpas apzeltīšanai izlietots vien 145 gramu īstā zelta…

Pa zelta kāpnēm nokļūstam galvenajā foajē. Tie, kuri nevēlēsies kāpt, turp varēs nokļūt arī ar zelta liftu…

Uzsākot ceļu uz muzeja restaurētajām izstāžu zālēm, atceramies, ka pirms restaurācijas muzejā notikuši arī koncerti…

Dodamies atkal tālāk un – nokļūstam tādā kā pasaku istabā, senatnīgā telpā, viscaur no koka.

Tagad mūsu ceļš ved uz lielajām 2.stāva izstāžu zālēm…Tepat sienā – zelta lifta durvis. Kāpjam tajā iekšā, lai nokļūtu muzeja 5. stāvā – restaurētajos baltajos bēniņos ar stikla kupolu un – jumta terasi.

Izejam uz jumta terases, kur visa Rīga – kā uz delnas. Izteiksmīgie Rīgas jumti un jumtiņi kā no putna lidojuma, bet līdzās tikai koku galotnes. Skaists un neaizmirstams skats.

Atkal soļojam. Šoreiz no bēniņstāva uz 4. stāvu pa stikla grīdu. Bet sānu siena veidota kā zeltītas bišu korītes….

Sekojot Mārai Lācei, ejam uz 3.stāva vestibilu. Un – arī šeit ir kāpnes, kādu agrāk muzejā nebija! Māra Lāce norāda uz 3.stāva vēsturisko sienu logu daļā. Restaurēti ir arī gleznojumi 3.stāva vestibilā pie griestiem….

"Klasikas" ekskursija pa restaurēto un pārbūvēto Latvijas Nacionālo Mākslas muzeju tuvojas noslēgumam, vietai, kur 4.maijā svinīgi vērsies Muzeja ieejas durvis. Un, kāpjot lejā uz foajē pa vēsturiskajām kāpnēm, cienījamā muzeja direktore, liekot roku uz trepju margas, ar mums padalās kādā pamācošā piedzīvojumā, kas viņai reiz gadījies pašai…

Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja svinīgo atklāšanu tiešraidē pārraidīs gan Latvijas Radio, gan arī Latvijas Televīzija. No plkst. 11.00 līdz 14.00 muzeja galvenās ēkas parka pusē risināsies radošā darbnīca "Ceļš uz muzeju", kurā varēs iesaistīties gan lieli, gan mazi muzeja apmeklētāji. Muzeja atvēršanas svētki turpināsies līdz pat vakaram – līdz 19.45. Visas dienas laikā notiks muzikāli priekšnesumi un performances, radošās darbnīcas un citas aktivitātes, ieskaitot kafijošanu baltajās āra pop-up kafejnīcās. Muzejā apmeklētājus sagaidīs jauna pastāvīgā ekspozīcija "Latvijas māksla. 19.-20.gadsimts", kas izvietosies restaurētajās izstāžu zālēs 2. un 3.stāvā, bet jaunajā apakšzemes piebūvē interesenti varēs apskatīt divas atklāšanas izstādes, kas veltītas diviem izciliem 20. gs 2. puses Latvijas māksliniekiem: "Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība" un "Boriss Bērziņš. Sudrabs/zelts".

Muzeja atklāšanas dienā 4. maijā ieeja LNMM būs bez maksas!