Sestdien, 7. maijā, pirmo reizi Latvijā koncertā būs dzirdams Igaunijas kamerkoris Kolm Lindu. Kora diriģents ir jaunais, daudzpusīgais gaidāmo dziesmu svētku jaukto koru diriģents Valters Sosalu (Valter Soosalu). Igauņu mūzikas programmā būs arī igauņu mūsdienu komponista Ardo Rana Varresa (Ardo Ran Varres, 1974) jaundarbs “Lielais krāsojums", bet programmas noslēgumā - Selgas Mences un Jura Vaivoda tautasdziesmu apdares. Ar diriģentu Valteru Sosalu tikās Ieva Zeidmane

Esam kamerkoris no Tartu – rit mūsu kora piektā sezona, šis ir vēl samērā jauns koris, taču esam jau kaut ko arī paveikuši, izveidojuši vairākas programmas, galvenokārt ar laikmetīgo un klasisko igauņu kormūziku, pievēršoties arī skandināvu komponistiem un tagad mūsu repertuārā ienāk arī mazliet latviešu mūzikas, tāpēc ļoti priecājos, ka drīz varēsim dziedāt saviem kaimiņiem.

Kora nosaukums Kolm Lindu nozīmē „trīs putni”. Vai ar to saistīts kāds stāsts?

Pats neesmu bijis klāt brīdī, kad tapa kora nosaukums, jo pievienojos korim tikai otrajā sezonā, bet nosaukums aizgūts no teksta kādai dziesmai, kas bija iekļauta pašā pirmajā kora programmā, Tas bija ļoti poētisks teksts par trijiem putniem, dziedātājiem šis dzejolis ļoti iepatikās un no tā tad arī tika aizgūts kora nosaukums.

Vai ar Latvijas koriem vai kora mūziku jums jau ir bijusi kāda saikne?

Jā, Mūzikas akadēmijā Tallinā ir mācījušies vairāki latviešu studenti, esmu ar vairākiem latviešiem iepazinies, kad pats biju students. Reizēm kora mūzika mani aizvedusi arī uz Rīgu, bet sadarbības ziņā mums vēl ir daudz, kur tiekties, tāpēc iespēja apciemot mūsu kaimiņzemes, man šķiet ļoti laba, ceru, ka turpmākajos gados viesosimies aizvien biežāk.

Arī sestdien gaidāmā koncerta programmā ir Selgas Mences un Jura Vaivoda apdarinātas latviešu tautas dziesmas – kā korim veicas ar dziedāšanu latviešu valodā? Jums ir kāds izrunas konsultants?

Ir gan, mūsu korī dzied arī pāris valodas speciālisti, tāpēc ir, kas mūs pamāca.

Šis mums ir bijis kā aizraujošs piedzīvojums – atklāt latviešu valodas skaņas, kas, protams, ir ļoti atšķirīgas no mūsu dzimtās igauņu valodas.

Ir sarežģīti?

Ir citādi. Bet sarežģīti – tas nozīmē tikai to, ka vajag vairāk laika, lai sasniegtu labu rezultātu. Latviešu valoda no mums prasa vairāk nekā, ja dziedātu vācu vai angļu valodā, bet mēs noteikti spējam to paveikt, tikai mazliet jāpatrenējas.

Kas interesē jūs pašu? Jūs diriģējat ne tikai šo kori, bet vadāt arī vīru kori un pievēršaties rokmūzikai. Vai tas jūsu dzīvē veido līdzvsvaru.

Jā gan. Esmu pēc dabas ne nu gluži nepastāvīgs, bet mazliet nemierīgs, tāpēc man patīk straujš dzīves ritms ar dažādām pārmaiņām. Vienubrīd diriģēju kori, nākamajā jau esmu uz skatuves kopā ar rokgrupu, tas tiešām palīdz saglabāt līdzsvaru.

Gaidāma koncerta nosaukums ir „Lielais krāsojums” un šis nosaukums aizgūts no kāda jauna darba, kas piedzīvos pirmatskaņojumu, tas būs darbs par krasām.

Jā, šis ir klasisks igauņu teksts, tas ļoti krāsaini stāsta par to, kā pasaule ieguvusi krāsas. Sākotnēji krāsu nav bijis, ļaudis pēc tām tīkojuši un nekad to nav pieticis. Šis stāsts atspoguļo cilvēka dabu, par mūžīgo attīstību, par tiekšanos pēc aizvien jaunām krāsām dzīvē?

Mūzikā būs arī varavīksnes?

Jā, krāsu maiņas mūzikā noteikti būs saklausāmas, komponists Ardo Rans Varress tās ir prasmīgi veidojis un krāsas ir dzirdamas – zaļais tiešām, manuprāt, izklausās pēc zaļās krāsas. Komponists atklāj ļoti bagātīgu krāsu paleti.

Tātad – zaļais jums šķiet zaļš. Kā ar pārējām krāsām – jūsu un komponista skatījums ir līdzīgs?

Domāju, ka komponists ir uzrakstījis ļoti atbilstoši.

Vienmēr ir sarežģīti šo tēmu atspoguļot ļoti burtiski – kādu krāsu piedēvēt vienai konkrētai tonalitātei, bet manuprāt, Varress ir strādājis ļoti meistarīgi, šo darbu dziedot, jūtamies laimīgi, kaut tas ir arī liels izaicinājums, jo šis nav no īsajiem skaņdarbiem. Priecājamies, ka to atskaņosim.

Programmas pārējo daļu arī veidos igauņu mūzika?

Lielāko daļu programmas veidos a capella klasiska igauņu mūzika, tā sauktais zelta repertuārs, jo līdz šim esam dziedājuši vairāk laikmetīgo mūziku, mūslaiku komponistu Arvo Pertu un arī somu mūziku. Man ļoti pietrūka iespējas ar kori Kolm Lindu pievērsties mūsu kormūzikas pamatiem, īstenajai klasikai. Cilvēki kaut kā domā, ka tā jau skan vienmēr, to dzied visi. Bet tam jau ir savs iemesls, kāpēc šo mūziku atskaņo, domāju, noteikti ir vērts tai pievērsties.

Kā jūs raksturotu savu kori, tā skanējumu un stiprās puses?

Domājot par šo kori, man visupirms nāk prātā tiekšanās pēc kvalitātes. Visi vēlas sasniegt pēc iespējas labāku rezultātu, paveikt vislabāko. Lielu daļu darba dziedātāji paveic mājās, paši apgūstot repertuāru, diriģentam tas sniedz priekšrocības, jo varam strādāt jau ar mākslinieciskiem jautājumiem, nevis tikai mācīties nošu pamatus. Kolm Lindu tiešām daudz paveic mājās, jau pirms mēģinājumiem. Un mūs vieno dziedāšanas prieks.

Dziedātāji tiešām paši strādā un dzied mājās?

Jā, lielākoties tā ir. Ne gluži vienmēr, reizēm man viņus, protams, nākas paskubināt, bet ja salīdzina ar citiem koriem, mūsu dziedātāji tiešām strādā patstāvīgi.

Bet mūziķu jūsu korī nav?

Lielākā daļa nav profesionāli dziedātāji.