"Klasikā" tiekamies ar trim jaunajiem māksliniekiem – soprānu Etīnu Emīliju Saulīti, pianistu Daniilu Mickeviču un aktieri Arti Jančevski, kuri koncertprogrammā "DEBISĪ. Ir jāpiedzīvo..." ar mūzikas un teātra starpniecību klausītājus un skatītājus iepazīstinās ar izcilā franču impresionista Kloda Ašila Debisī dzīvesstāstu.

Šis koncertuzvedums 30. jūnijā pulksten 19 kļūs par pēdējo notikumu, kas izskanēs Lielajā ģildē pirms tās renovācijas.

Programmā "DEBISĪ. Ir jāpiedzīvo...", kuram scenāriju rakstījusi Madara Rutkēviča, Kloda Ašila Debisī personību portretēs viņa paša kompozīcijas un vēstules, kuras viņš rakstījis gan sev tuviem cilvēkiem, gan tā laika labi pazīstamiem māksliniekiem mūzikas un citās kultūras jomās, atklājot ne tikai savu ārējo dabu, bet arī filozofiju un dziļās jūtas pret mākslu un dzīvi.

Vakara gaitā izskanēs gan Debisī klavierminiatūras, gan dziesmas balsij un klavierēm, turklāt lielu daļu programmas veidos mazāk zināmu skaņdarbu klāsts.

"Impresionisms man ir tuvs," uzsver pianists Daniils Mickevičs. "Bija liels prieks pētīt šo mūziku, atklāt jaunus skaņdarbus un tos izpildīt. [Līdz šim] ar franču vokālo kamermūziku neesmu bijis tik cieši saistīts, tāpēc man ir jo īpašs prieks atklāt jaunu mūziku, daloties šajā atklājumā ar klausītājiem."

Koncertā tiks uzburta sapņaina, mierpilna, impresionistiska noskaņa, kas ļaus skatītājiem aizdomāties par garīgajām vērtībām un aizmirst ikdienas steidzīgo rutīnu.

"Mums bija svarīgi uzburt mājīgu, ļoti sapņainu, patīkamu gaisotni, lai pēc iespējas precīzāk atainotu paša komponista dzīvi," stāsta soliste Etīna Emīlija Saulīte. "Jā, tas noteikti nebūs visvienkāršākais stāsts, jo Debisī dzīvē bijis daudz pārdzīvojumu, par kuriem runāt, un [tam] ir pieejams plašs muzikālais atspoguļojums."  

Tikām Artis Jančevskis saka tā: "Vēlamies radīt to brīvo atmosfēru, kurā cilvēks ar cilvēku sarunājas; to sajūtu, kad gribas dalīties ar savu dzīvesstāstu – pastāstīt, kā klājas man, kā klājas citiem, kā es uztveru dzīvi. Lai tā būtu tāda mīļa, harmoniska saruna pie apaļā galda, kur visi sēž, ēd, čalo… Tiešām – tāda viegluma un brīvības sajūta."