"Klasikā" tiekamies ar pianistu, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesoru Venti Zilbertu, lai runātu par 24. oktobrī plkst. 18.00 Mazās ģildes Lielajā zālē gaidāmo Mazās ģildes akadēmiskās kamermūzikas cikla koncertu “Jānis Zālīts. Solodziesmas” un nošu krājuma prezentāciju, kurā piedalīsies Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Kameransambļa un klavierpavadījuma katedras mācībspēki, studenti un solisti.

Visdažādākos mirkļus mūzikā sniegs soprāni Kristīne Gailīte, Inna Kločko, Laima Krīgere, Brigita Čirkše-Reisone, mecosoprāns Ieva Parša, bass Krišjānis Norvelis, kā arī JVLMA Kameransambļa un klavierpavadījuma katedras mācībspēki – pianisti Lelde Tīrele, Herta Hansena, Edgars Tomševics, Jānis Maļeckis, Aldis Liepiņš un Ventis Zilberts.

“Šis gads aizrit komponista un mūzikas kritiķa Jāņa Zālīša (1884-1943) 140. jubilejas zīmē, un latviešu kamermūzika nemaz nav iedomājama bez šī savdabīgā skaņraža solodziesmām. Var droši teikt, ka Jānis Zālīts šajā žanrā nenoliedzami ir komponists par excellence. Skaitliskā ziņā radošais pienesums tajā ir tikai nepilni četri desmiti opusu – salīdzinot ar viņa skolotāja Jāzepa Vītola un citu laikabiedru, kaut vai Alfrēda Kalniņa, Jāzepa Mediņa vai Jāņa Mediņa, devumu attiecīgajā jomā, pirmajā brīdī tas šķiet samērā pieticīgs. Tomēr to kompensē katras dziesmas īpašās vērtības – izvēlētā dzeja, teksta lasījumu mākslinieciskā fantāzija nošu rakstā, mūzikas harmoniskās valodas krāsainība, kā arī tādas vērtības, kas nojaušamas un atklājas tikai interpretācijas procesā. Tā ir vesela bagātība," atklāj profesors Ventis Zilberts.

Pavisam nesen nošu izdevniecība Musica Baltica klajā laidusi Jāņa Zālīša solodziesmu krājumu "Jānis Zālīts. Solodziesmas", kurā pirmoreiz vienuviet sakopoti visi latviešu kultūras auditorijai pieejamie darbi solo balsij ar klavieru pavadījumu – 32 oriģinālkompozīcijas, piecas latgaliešu tautasdziesmu un trīs latviešu tautasdziesmu apdares. 

Sarunā ar "Klasiku" Ventis Zilberts visupirms stāsta par laiku, kad dzima impulss šim solo dziesmu krājumam: izrādās, tas radies krietni agrāk par gatavošanos komponista 140. jubilejai! Runājam arī par Jāņa Zālīša īpatno skatu uz dzejas rindām, par Skrjabina lielo ietekmi uz harmonisko valodu, par viņa komponēšanas lēno tempu un sarežģītajiem uzdevumiem, kurus komponists izvirzījis solistiem un pianistiem. Visbeidzot noskaidrojam, cik no krājumā iekļautajām dziesmām skanēs prezentācijas koncertā un kālab bija vēlme šo programmu pirms nedēļas aizvest uz komponista dzimto pusi.