Pianiste Linda Leine dubultalbumā "Georgs Pelēcis. Seasons" ieskaņojusi komponista Georga Pelēča ciklu klavierēm "Gadalaiki". Šis ir pirmais opusa skaņu ieraksts un to izdevusi nacionālā ierakstu kompānija "Skani" sadarbībā ar Liepājas koncertzāli "Lielais dzintars".

Būs arī koncerti: 9. novembrī Rīgā, mākslas telpā Ola Foundation, kā arī 15. janvārī ieraksta tapšanas vietā – Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars".

Ar pianisti Lindu Leini tiekamies "Neatliekamajā sarunā": runājam gan par albuma tapšanas procesu un sadarbību ar komponistu, gan gaidāmajiem koncertiem. Pianiste neslēpj: ārzemēs, spēlējot Pelēča mūziku, nav bijis reizes, kad kāds nenāktu klāt un neprasītu, kas ir šīs brīnišķīgās mūzikas autors...

Dina Dūdiņa-Kurmiņa: Liels prieks jūs redzēt Latvijā! Cik bieži jūs šeit esat, jo pamata mājvieta jums tomēr ir Vācija. Kādās proporcijās tas viss notiek?

Linda Leine: Tas ir ļoti dažādi. Pirms pandēmijas šeit biju vairāk, pandēmijas laikā – mazāk, bet vienmēr cenšos, lai Latvijā man ir koncerti – tas tad man tāds labs mērķis atbraukt vairāk uz mājām. Tagad šeit iznāk būt diezgan bieži, jo nesen bija koncerts ar "Trio Fabel", tad biju Hamburgā, tagad atkal esmu šeit, tūlīt atkal būšu Hamburgā, bet janvārī – jau atkal Latvijā. Tā ka šis pusgads ir gandrīz vai piecdesmit pret piecdesmit. 

Lielajai mājsēdei bijušas arī pozitīvās puses: esat ieskaņojusi nevis vienu, bet gan dubultalbumu, un tas ir veltījums šīgada jubilāram Georgam Pelēcim. Kā viss sākās?

Tas bija pandēmijas laiks – gan pozitīvs, gan arī grūts. Kaut kā viss sakrita… Bija laika skatīties klausīties un lasīt intervijas, un noskatījos vienu sarunu ar Georgu Pelēci – mani tā tik ļoti iedvesmoja, ka sāku meklēt dažādas notis un spēlēt viņa mūziku: sapratu, ka viņa mūzika kaut kādā ziņā emocionāli ir mans glābiņš, mans templis. Paralēli tam visam runājām ar "Trio Fabel" par jaunām kompozīcijām, un teicu, ka mums obligāti jāpasūtina darbs Georgam Pelēcim! Tajā pašā laikā es viņam uzrakstīju arī pati un teicu, ka ļoti gribētu ieskaņot vēl vairāk viņa mūzikas, jo man liekas, ka viņa mūzikai ir jāskan daudz vairāk – tās nevar būt par daudz! Komponists piekrita. Tad zvanīju Egīlam Šeferam, jo domāju, ka Latvijā, lai ierakstītu latviešu mūziku, nav labākas ierakstu kompānijas par "Skani". Egīls Šēfers mani atbalstīja, par ko es viņam esmu pateicīga, un tad jau viss aizgāja kā virpulī, virpulī, virpulī uz priekšu...

Virpulis turpinās, un 11. novembris būs tas skaistais brīdis, kad galarezultāts kļūs pieejams visiem klausītājiem. Taču 9. novembrī būs oficiālais diska atvēršanas koncerts!

Tas notiks kultūrvietā "Ola Foundation" – tā ir jauna vieta Rīgā, Ķīpsalā, ar brīnišķīgu arhitektūru un mākslu. Pateicoties Ilzei un Uldim Pīlēniem, man ir iespēja muzicēt tur brīnišķīgā atmosfērā, pie brīnišķīga instrumenta. Jūtos pagodināta. Un man liekas, ka tā ir tāda vilinoša vieta viesiem, jo tur apvienojas daudzi mākslas veidi – gan  arhitektūra, gan māksla, būs jauna fotoizstāde, mūzika – pilns baudījums. 

Uz 9. novembra koncertu klausītājus gan vairs nevaram aicināt, jo viss ir pārpildīts. Bet šī pati programma jūsu interpretācijā taču izskanēs vēl kādā koncertā, vai ne?

Jā, tā vēlreiz izskanēs Liepājā, 15. janvārī koncertzālē "Lielais dzintars", kas ir arī koncerta līdzproducents – tur tika rakstīts albums, un tur būs arī koncerts. Programma gan būs nedaudz citādāka. Tagad spēlēju tikai trīs gadalaikus, bet klāt tur vēl nāks piecas Skarlati sonātes. Tas būs pilns, divdaļīgs koncerts, un tas tiks arī digitāli straumēts, tā ka arī klausītājiem citviet Latvijā būs iespēja noklausīties šo koncertu.

Kurš ir jūsu mīļākais gadalaiks, un vai gadalaiku sajūta jums sakrīt ar Georgu Pelēci?

Jā, daudzviet sakrīt. Nevaru pateikt, kurš ir mans mīļākais skaņdarbs – man liekas, tajā brīdī tas, ko es spēlēju, ir arī mans mīļākais gadalaiks. Līdzīgi arī dzīvē – man ļoti patīk rudens, un arī mūzikā man patīk Georga Pelēča rudens. Dzimšanas diena gan man ir pavasarī, tāpēc tas ir mans gadalaiks. Koncertā šoreiz skanēs "Pavasara mūzika", "Rudens mūzika" un "Jaungada mūzika". (..)

Kāda bija jūsu sadarbība ar pašu Georgu Pelēci?

Toreiz sacīju, ka esmu gatava spēlēt visu viņa mūziku un vai viņam būtu kādas vēlmes – varbūt kaut kas vēl nav ieskaņots. Komponists ieteicās, ka viņam ir tāds liels gadalaiku cikls un šaubījās, vai tas vispār būtu iespējams – ieskaņot tik ļoti lielu apjomu mūzikas. Bet es teicu – jā, viss ir iespējams, jāsāk tikai mācīties! Likās, ka nu jau būs gana laika, jo bija pandēmija, bet vasarā sākās visādi darbi, pati biju gaidībās, un tad jau tas grafiks bija diezgan blīvs… Laika nebija nemaz tik daudz. Georgs piedāvāja "Gadalaikus", es tam piekritu, un tā arī bija tāda skaista ideja – nodzīvot visu gadu kopā ar gadalaikiem. Maijā komponists nosūtīja mūziku, sāku ar "Pavasara mūziku", vasarā mācījos "Vasaras mūziku", rudenī - "Rudens mūziku". Dzīvoju kopā ar šo mūziku, un arī bērniņš auga kopā ar to. Kā Georgs teica – katram mums ir savi gadalaiki. Tā ļoti cikliski un dabiski viss sanāca.

Vai Georga Pelēča mūziku vedīsiet arī tālāk pasaulē?

Jā, tas ir mans mērķis – obligāti popularizēt latviešu mūziku, Georga Pelēča mūziku, tas man ir ļoti, ļoti svarīgi! Jau 12. novembrī būs koncerts Hamburgā, 25. novembrī – netālu no Hamburgas. (..) Nav bijis neviena koncerta, kad pēc Georga Pelēča mūzikas atskaņošanas nebūtu nākuši klāt klausītāji un teikuši, ka tā ir visbrīnišķīgākā mūzika un ka viņi gribētu to dzirdēt vēl un vēl… Ar "Trio Fabel" esam spēlējuši "Lirisko triptihu", un esam aicināti to darīt atkārtoti, tajā pašā koncertzālē nākamajā gadā. Georga Pelēča mūziku nav iespējams nemīlēt. Esmu par to ļoti priecīga un cenšos pēc iespējas vairāk likt savās programmās.

Vai Georgs Pelēcis būs klātesošs arī 9. novembra koncertā?

Jā, komponists būs klātesošs, būs arī sarunas ar viņu. Komponists un mūzikas žurnālists Edgars Raginskis vadīs šo koncertu, par ko man arī liela pateicība viņam, kurš skaisti pastāstīs visu un ievadīs atmosfērā: nebūs tikai mūzika, bet arī sarunas ar Georgu Pelēci.

Vairāk un plašāk - ierakstā.