"Klasikā" viesojas dziedātāja Gunta Gelgote un ērģelniece Kristīne Adamaite, un sarunas epicentrā ir koncerts "Baltu melanholija", kas 22. augustā pulksten 19 skanēs Rīgas Domā.

Tajā abām māksliniecēm pievienosies arī saksofonists Artis Sīmanis, bet programmā rindosies Mikaloja Konstantīna Čurļoņa, Emīla Dārziņa, Jāņa Lūsēna, Ērika Ešenvalda, Pētera Vaska, Kārļa Rēriha un Jonasa Jurkūna skaņdarbi.

Sarunā ar "Klasiku" Gunta un Kristīne visupirms dalās atziņās par to, kas vieno Baltijas komponistus un ko nozīmē "baltu melanholija".

"Mans baltietis ir tāda būtne, kas staigā pa tumšajām ielejām, bet tomēr sauc pēc saules," trāpīgi saka Kristīne Adamaite.

Abas mūziķes arī stāsta par savstarpējo saspēli un silto uzņemšanu Lietuvā.

"Ir neviltots prieks, ka atkal visi trīs spēlējam kopā pēc vairāku gadu pabūšanas katrs savos ceļos!" sajūsmu neslēpj Gunta. "Kad atkal satikāmies un sākām mēģināt, biju laimīga stāvēt blakus un dzirdēt, cik Kristīne un Artis labi spēlē, cik skaisti viņiem skan. Kad nesen aizbraucām uz Viļņu, biju tik lepna! Jo Lietuva nezina, kas ir klasiskais saksofons; Lietuvā nevar iedomāties, kā skan ērģeles un saksofons - cik tas ir maģiski skaisti!"

Tāpat mākslinieces iepazīstina ar Kārļa Rēriha un Jonasa Jurkūna jaundarbiem un Emīla Dārziņa un Mikaloja Konstantīna Čurļoņa dzīves paralēlēm.

Gunta Gelgote, kuras radošā ikdiena un dzīve lielākoties paiet Lietuvā, min komponista, gleznotāja un rakstnieka Mikaloja Konstantīna Čurļoņa savulaik pausto: "Nesen lasīju vienu Čurļoņa tekstu par Lietuvas laukiem. Viņš raksta, ka tie esot kā tāda zaļa, rūtaina zīda šalle..."