No 5. līdz 7. oktobrim Latgales vēstniecībā GORS norisināsies 8. Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls ORGANismi, kura mākslinieciskā vadītāja ir ērģelniece Iveta Apkalna. Viņas aicināts, šogad viesosies lietuviešu akordeonists, vācu klasiskās mūzikas balvas “Opus Klassik” laureāts Martins Levickis (Martynas Levickis). Abi kopā uzstājušies Āzijā un Eiropā, bet uz GORa skatuves pirmoreiz muzicēs 6. oktobrī. 5. oktobrī pirmoreiz izskanēs muzikāls uzvedums  “Ekspedīcija - balss” Edgara Niklasona režijā, kas veltīts jaunajiem klausītājiem un ģimenēm, bet festivāla noslēguma programmā “Trauslais un varenais” 7. oktobrī uz vienas skatuves satiksies Liepājas Simfoniskais orķestris ar diriģentu Gunti Kuzmu un trīs solisti - ērģelniece Iveta Apkalna, flautiste Dita Krenberga un pianists Reinis Zariņš.

Sarunā ar Ivetu Apkalnu uzzinām, kā šī gada festivāla motto "Ad nos, ad salutarem undam" ietekmē festivāla saturu, cik liels spēks ir mūzikai un kāpēc tai jānāk pie klausītāja. Noskaidrojam, kāds ir  "OrganIsmu" deglis, kāpēc svarīgi ir lauzt priekšstatus un robežas, kas radušās ap ērģelēm, un kāpēc Ivetai tie mīļākie reģistri ir klusākie.

Iveta Apkalna: “Ad nos, ad salutarem undam”, kas kļuvis par festivāla vadmotīvu, ir pravietisks sauciens pēc glābiņa un palīdzības, jo

šobrīd, tāpat kā jebkurā laikā, mums visiem vajadzīgas ļoti daudzas atbildes.

Šis varenais Lista opuss “Ad nos, ad salutarem undam”, kas balstīts Džakomo Meierbēra operas „Pravietis” tēmā, būs festivāla izskaņā. Bet jāveido tilts arī no šī varenā uz trauslo, jo ne jau mēs kā varenie un spēcīgie homo sapiens šeit uz šīs zemes visu nosakām. Un to mēs bieži vien dzirdam mūzikā un muzikālajos vēstījumos, ko mums komponisti ir atstājuši. Mēs nevēlamies uz to raudzīties tādā sērīgā vai pamācošā izteiksmē, bet uzrunāt cilvēkus, dot laiku un ļaut padomāt par to, ka arī tik varens instrumenta kā ērģeles var aizskart mūsu trauslākās jūtas, un tāpēc festivālā būs arī ļoti daudz smalku un trauslu opusu. Piemēram,

Artura Maskata trīskāršais koncerts klavierām, flautai, ērģelām un simfoniskajam orķestrm „Bērnības taureņu dejas”, kurš ir ļoti personisks opuss komponistam, un kļuvis personisks arī mums, kas to pirmatskaņojām.

Lista skaņdarbs oriģinālversijā ērģelēm solo ērģelnieku repertuārā ir viens no stūrakmeņiem tehniskā ziņā. Tā ir kā liela virsotne, liels kalns, kurā katrs ērģelnieks vēlas uzkāpt un šo opusu reiz nospēlēt. Daudzi ērģelnieki to spēlē agrīnā vecumā, parādot un pierādot sevi konkursos. Tā darīju arī es atlasē uz konkursu Kanādā. Tad to uz ilgu laiku noliku maliņā, un, atgriežoties pie tā vēlreiz, sapratu, ka tagad, kad man ir pieredze un zināma bagāža ne tikai muzikāli, bet arī cilvēciski, šis opuss iegūst pavisam citu svaru. Marsela Diprē pārlikums ērģelēm un orķestrim ienes pavisam jaunas un spilgtas krāsas šajā mūzikā. Man kā ērģelniecei, kura to visu ir turējusi savos pirkstos, nu daļu tēmu atdot solo instrumentiem orķestrī, bija grūts uzdevums. Un cauri šim uzdevumam mēs gājām kopā ar Andri Pogu un Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, gatavojot šo skaņdarbu atskaņojumam Parīzes filharmonijā šī gada 24. februārī. (..) Domāju, ka arī Liepājas Simfoniskajam orķestrim šis ir izaicinājums, nepazīstama mūzika. Lista mūzika orķestrim jau nemaz tik bieži netiek atskaņota."