"Klasikā" tiekamies ar Latvijas Radio kora māksliniecisko vadītāju Kasparu Putniņu: runājam gan par Arvo Perta jubilejas koncertu "Kanon pokajanen", gan koncertturneju uz Meksiku.

Sarunas ievads aizrit Latvijas Radio 100. jubilejas zīmē: Kaspars dalās atmiņās par laiku Radiomājā un garajām darba stundām ar Latvijas Radio kori 1. studijā. Iezīmējam arī kora 85. jubilejas mēnesi, un tad pievēršamies arī Arvo Perta jubilejas koncertam "Kanon pokajanen", kas 5. novembrī skanēs Viļņā, 6. novembrī – Rīgā, LU Lielajā aulā, bet 8. novembrī – Latgales vēstniecībā "Gors". Diriģents atklāj savas izjūtas, strādājot ar Perta mūziku, runā par līdzšinējo pieredzi un iepazīstina ar šī apjomīgā a cappella kora darba būtību, raksturo teksta un skaņas simbiozi un tās saistību ar pareizticīgo tradīciju.

Sarunas noslēgumā – arī par multimediālās izrādes NeoArctic gaitām Meksikā un Dānijā un saviem uzdevumiem ar Zviedrijas Radio kori Japānā...

***

Arvo Perta mūzika nereti tiek raksturota kā tilts starp senatni un mūsdienām – viņa pazīstamā tintinnabuli tehnika iemieso skaidrību, klusumu un harmoniju pasaulē, kurā valda troksnis, steiga un konflikti. Šodien, kad mēs saskaramies ar pieaugošu nežēlību, karu un atsvešināšanos no cilvēciskā, Kanon pokajanen iegūst jaunu nozīmi – tā ir mūzika, kas aicina uz apstāšanos, pārdomām un iekšēju attīrīšanos.

Arvo Perta monumentālais a cappella skaņdarbs Kanon pokajanen (Grēku nožēlas kanons) tapis 1997. gadā, balstoties uz senbaznīcas tekstiem. Šis darbs tiek uzskatīts par vienu no Perta nozīmīgākajiem un apjomīgākajiem kora darbiem – tas apvieno dziļu askētisku skaistumu ar garīgu spēku un meditatīvu klusumu.

Grēku nožēlas tēma šajā skaņdarbā nav tikai reliģiska vai vēsturiska. Tā kļūst par eksistenciālu nepieciešamību - par iespēju atzīt cilvēcību pašā dziļākajā nozīmē, piedzīvot un meklēt piedošanu mūsdienu pasaulē. Šī mūzika ir ne vien lūgšana, bet arī aicinājums – dzirdēt vienam otru, sevi un pasauli ap mums, tā ir sava veida garīgā arhitektūra – celtnes pamati ir senie kanonu teksti, bet tās mūsdienīgā struktūra un skanējums kļūst par patvērumu klausītājiem, kuri meklē gaismu tumsā.

***

No 17. līdz 21. oktobrim Latvijas Radio koris piedalījās vienā no Latīņamerikas nozīmīgākajiem kultūras notikumiem – Servantīno festivālā (Festival Internacional Cervantino) Meksikā, kurš šogad notika jau 53. reizi un pulcēja pasaulē atpazīstamus māksliniekus no 32 pasaules valstīm.

Latvijas Radio kori festivāls aicināja uzstāties ar multimediālo izrādi NeoArctic, kuru koris radījis kopā ar Dānijas producentu apvienību Hotel Pro Forma. Apvienojot laikmetīgo kora mūziku, vizuālo mākslu, gaismu un iespaidīgu video partitūru, izrāde stāsta par klimata pārmaiņām, urbanizāciju, digitalizāciju, bioloģiskās daudzveidības zudumu un jaunu tehnoloģisku "dzīvības formu" rašanos. Izrādes struktūra balstīta uz trim jēdzieniem — Grauds (materiālu kustība), Tvaiks (vielas pārvērtības) un Stars (enerģijas pārnese). Tajā izskan divpadsmit oriģinālkompozīcijas, tai skaitā latviešu komponista Krista Auznieka mūzika, kas radīta īpaši šim projektam. Izrāde kļūst par simbolisku ceļojumu "jaunajā pasaulē", aicinot pārdomāt cilvēces atbildību par planētas nākotni.

Servantīno festiāvāla laikā visa UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā Gvanahvato pilsēta 17 dienu garumā pārvēršas par dzīvu skatuvi, kur satiekas elektroniskā un klasiskā mūzika, deja, teātris, kino, zinātne un vizuālā māksla.

Meksikā NeoArctic tika demonstrēta 4 reizes: trīs izrādes notika Gvanahvato pilsētā, bet viena - Meksikas galvaspilsētā Mehiko, kur tā tika uzvesta vienā no nozīmīgākajām koncertvietām - Teatro Julio Castillo. Šī zāle pazīstama ar savu lielisko akustiku un drosmīgām laikmetīgās mākslas izrādēm, kas vienmēr veido dialogu starp tradīciju un eksperimentu.