No 19. līdz 21. jūlijam Madonas novada Ļaudonas pagasta Sāvienas pilskalnā noritēs Starptautiskais tradicionālās āra dziedāšanas festivāls "Dabā". Tas notiek otro reizi un pulcēs Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas un Portugāles folkloras pētniekus, dziedātājus un mūziķus, kuri izzina un praktizē dziedāšanu un tradicionālo instrumentu spēlēšanu dabas akustiskajā vidē. Festivālā notiks simpozijs ar lekcijām un meistarklasēm, akustisks koncerts un citas aktivitātes.

Festivāla rīkotājas ir Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas grupa "Saucējas":

"Vēlamies klausītājiem parādīt, ka liela daļa latviešu tautasdziesmu ir dziedātas dabā – pakalnos, mežmalās, pļavās, pie ezeriem, upēm.

Sēlijas rotāšanas, ganu gavilēšanas, Latgales tolku bolsi un dzagiuzes bolsi, Dienvidkurzemes garie saucieni tradicionāli ir dziedāti dabā, dziedātājiem mijiedarbojoties ar atbalsīm, putnu dziesmām un citām dabas skaņām.  Festivālā "Dabā" šo varēs piedzīvot visi klausītāji gan koncertā, gan meistarklasēs, kurās praktiski varēs izmēģināt, kā tas ir – "palaist balsi" pa vējam vai pāri koku galiem."

Festivālā uzstāsies un meistarklases vadīs tradicionālās dziedāšanas grupa "Saucējas", Solveiga Kūlaine un Otanķu etnogrāfiskais ansamblis, dūdinieks Eduards Klints, Iveta Tāle un Krustpils Kultūras centra sēļu tradicionālās mūzikas grupa "Krāce", A. Eglīša Ļaudonas pamatskolas bērnu un jauniešu folkloras grupa "Driksnēni", Madonas novada folkloras grupas, kā arī mūziķi no Lietuvas (Laurita Peleniūtė), Igaunijas (Janika Oras un grupa "Väike Hellero"), Zviedrijas (Annie Engvall) un Portugāles (Carlos Norton).

Ar grupas "Saucējas" dalībniecēm un festivālā rīkotājām - Jantu Mežu, Vinetu Romāni, Elīnu Elleri un Kristīni Jansoni -, kā arī mākslinieku no Portugāles - mūziķi, komponistu, skaņu dizaineri, skaņu mākslinieku, teātra aktieri, scenogrāfu, rakstnieku, filmu režisoru un vizuālo mākslinieku Karlosu Nortonu tikās Ieva Zeidmane.

Sarunā "Saucējas" atklāj, ka jau pēc pirmā festivāla bijis skaidrs, ka viena lieta ir laba lieta, bet vajadzīgs turpinājums un attīstība: "Pirmoreiz, kad Sāvienas pilskalnā nodziedājām jauko festivālu pirms diviem gadiem, uzreiz bija doma, ka jātaisa vēl divus gadus vēlāk. Tas ir šogad.

Viena lieta ir dziedāt ārā, ārpus telpām, bet otra - dziedāt dabā, izmantojot dabas akustiku, izmantojot atbalsis, arī putnu dziesmas un citas dabas skaņas.

Sāvienas pilskalnā tieši šo var dzirdēt ļoti krāšņi. Tur ir ļoti pateicīga vide, lai veidotos skanīgas atbalsis. Tur ir pilskalns, ir arī ezeriņš, ap kuru apkārt dziedot, kā mēs to piedzīvojām, atbalsis veļas no viena krasta uz otru, un skaņas ainava ir burvīga.

Vaicātas, vai dziedāšanas maniere dabā atšķiras, dziedātājas atklāj, ka par to jau iespējams lasīt dainās, kurās ir runa par citādāka veida balss pozicionēšanu: "Telpā šūpuļdziesmas vai galda dziesmas dziedot, balsi pieklusina, ir mazliet citādāk, jo iekštelpās jau nevar bliezt tāpat kā uz lauka (smejas)!"

2019. gadā ierakstot mūsu albumu „Dabā”, toreiz mūsu vadītāja Iveta Tāle izpētīja, kā tautasdziesmās ir aprakstīta dziedāšana dabā, un tur bija ļoti smalki raksturots, kā tas ir darīts, kad tas ir darīts - no rīta un vakarā. Lietoti tādi krāšņi epiteti kā „trīcēj' kalni, skanēj' meži”. Mēs domājām, ka tas ir vienkārši tēlains apzīmējums, bet tad, kad tu dziedi dabā, tad tiešām skaņa satricina. Tas ir burtisks apraksts, tā var teikt. Šo dziedāšanu dabā mūsu senči ir ļoti labi piekopuši un zinājuši, kā to darīt."