Nav tik vienkārši, kā izklausās. Jestra saruna ar "Sinfonietta Rīga" mūziķiem

Ciklā "Vasaras vakara kamermūzika" 21. un 27. augustā plkst. 19.00 Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē kamerorķestris Sinfonietta Rīga piedāvā aizraujošu ceļojumu smalko muzikālo attiecību pasaulē.

Sešas vīzijas – seši esamības portreti. Sešos atšķirīgos sastāvos orķestra mūziķi ielūkosies Sergeja Prokofjeva, Džona Adamsa, Volfganga Amadeja Mocarta, Igora Stravinska un Kloda Debisī mazo formu partitūrās.

Tiekoties ar Sinfonietta Rīga vēstniekiem – koncertmeistari, vijolnieci Martu Spārniņu, obojistu Pēteri Endzeli un kontrabasistu Jāni Stafecki, pagaidām ieskatāmies 21. augusta programmā, kurā satiksies Stravinskis, Prokofjevs un Adamss.

Signe Lagzdiņa: Kā tuvāk paskaidrosiet apgalvojumu – lai spēlētu orķestrī, jāspēlē arī kamermūzika?

Pēteris Endzelis: Tas vairāk saistīts tieši ar ansambļa lietām – katrā grupā, vai tā būtu stīgu vai pūšaminstrumentu grupa, mums nepieciešama laba savstarpēja saspēle, tāpēc tas mums ir ļoti svarīgi – ik pa laikam, cik vien iespējams, spēlēt kamermūziku. Ja pa mazām, nelielām grupām mūziķi iepriekš sagatavojušies, orķestris labāk saaug kopā – tā vienkārši ātrāk un efektīgāk var apvienoties.

Marta Spārniņa: To varētu salīdzināt ar attīrīšanās kūri...

Kad orķestris sadalās mazākās šūniņās un padarbojas tādā veidā, pēc tam, sanākot kopā, kopspēle ir kvalitatīvāka.

Vai ir kas tāds, kas vēl ārpus kamermūzikas spēlēšanas orķestri "Sinfonietta Rīga" labi saliedē?

Jānis Stafeckis: Nupat piedzīvojām vienu nedēļu darba skaņu ierakstu studijā, kur kopā ar Marinu Rebeku ieskaņojām dažādus viņas izvēlētus opusus. Arī darbs studijā ir kaut kas līdzīgs Martas pieminētajam attīrīšanās kursam – studijā viss redzams kā uz delnas, un tur nu neviens nevēlas atstāt kaut nojausmu par kādu nepilnību vai kļūdu ierakstā, kas paliks vēsturē arī pēc mūsu karjeras beigām.

Pēteris Endzelis: Ieraksti ļoti disciplinē katru individuāli un orķestri kopumā!

Jānis Stafeckis: Ārpus profesionālās darbības, bet neteiktu, ka tas nav ar to saistīts –

tās ir ballītes, kas orķestri ļoti labi saliedē. Arī ārzemju ceļojumi, kad esi nonācis ārpus ierastās telpas, ierastā ritma un rutīnas darbiem – tad visi daudz saliedētāk skatās vienā virzienā.

Pēteris Endzelis: Jo tad beidzot ir laiks parunāt par kaut ko citu ārpus mūzikas – hobijiem un citām lietām. Kamerorķestris jau ir tikpat jūtīgs organisms kā kameransamblis, ir diezgan liela atšķirība no lielā simfoniskā orķestra.

Pati esmu pamanījusi, ka tagad, pēc ilgāka laika atkal ejot uz koncertiem, daudz jūtīgāk novērtēju vibrācijas un enerģiju, ko sniedz mūziķi un arī paši instrumenti – tajos kaut kas vibrē, kas ir ārpus tā, ko var sajust ierakstos. Vai arī jums pašiem, tagad spēlējot, ir kādi sensori atdzīvojušies? Vai kaut kas ir mazliet citādāks?

Marta Spārniņa: Nu, protams! Man liekas, mēs visi atkal izjūtam īpašu atkalsatikšanās prieku un to, ka varam spēlēt dzīviem cilvēkiem, ka mēs viņus sajūtam, jo tā ir mijiedarbība starp publiku un mūziķiem. Man tā ļoti pietrūka...

Pēteris Endzelis: Jā gan,

dzīvie koncerti jau ir zināma svētku sajūta, pie kuras pierasts, ka tādai jābūt ikdienā, un, kad tas bija pēkšņi gandrīz apstājies, tā jocīgi drusciņ bija.

Tagad tas notiek ar jaunu enerģiju, daudz lielāku iedvesmu nekā pirms tam.

Marta Spārniņa: Īstenībā ir ļoti labi, ka tagad ir mirklis, kad kamermūzikai atdzimt, jo, plānojot šos koncertus, nebija zināms – vai vispār tie būs ar publiku, cik cilvēku drīkstēs atrasties uz skatuves, ar kādu distanci. Jau vairākus gadus mums šie kamermūzikas koncerti bija tā kā mazliet pamiruši, un prieks, ka tie atkal atsākas.

Un atkal varam novērtēt, cik labi un droši ir kamermūzikā... Jūsu koncertos būs dažādi sastāvi. Vai esat nodarbinājuši visus orķestra mūziķus?

Jānis Stafeckis: Te jāsaka komplimenti mūsu vadībai, jo tādu sarežģītu loģistikas risinājumu un programmas koncepciju salāgot kopā ar visiem drastiskajiem noteikumiem nav vienkāršs uzdevums... Domāju, ka tie, kuri šoreiz nepiedalās, visticamāk, nākamreiz nāks ar lielāku iniciatīvu.

Sarunu pilnā apjomā lasiet LSM.LV!

26. augusta "Neatliekamajā sarunā" sarunu ar mūziķiem turpināsim, ieskicējot 27. augusta koncertu "Mocarts, Adamss, Debisī".