"Klasikā" uz sarunu aicinām diriģentu Gunti Kuzmu, un mūsu sarunas tēma šoreiz ir 7. novembrī plkst. 18.00 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē gaidāmais kamerorķestra "Sinfonia Concertante" koncerts "Kamersimfonija vs. PSRS". 

Padomju gados totalitārisma varas pozicionēto masu mobilizācijas un sociālistiskā reālisma glorifikācijas lielformas žanru - operas, simfonijas, oratorijas - opozīcijā nonāca kamermūzika un kamersimfonijas žanrs. Tieši stīgu kvartets un kamersimfonija visvairāk konfliktēja ar politiskās ideoloģijas reglamentēto mūzikas stilistiku, piedāvājot inovatīvus un tam laikam pietiekami drosmīgus žanra izteiksmes līdzekļus un satura un formas risinājuma paņēmienus. Līdz ar to kamersimfonijas žanrs aktualizējās laikmeta stilistikā, ļaujot realizēt komponista radošo domu bez īpašas plašpublicitātes, bet ļoti unikālā un individuāli intīmā vēstījuma formā. Trīs šādus vēstījumus,pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstam, dzirdēsim arī šajā koncertā.

Programmā skanēs azerbaidžāņu komponista Fikreta Amirova Simfonija "Nizami piemiņai", krievu komponist Dmitrija Šostakoviča Kamersimfonija dominorā op.110a un latvieša Jāņa Ivanova 14. simfonija "Sinfonia da Camera".

Sarunā ar Intu Pīrāgu Guntis Kuzma vispirms atceras, ka tieši "Sinfonia Concertante" bijis pirmais orķestris, ar kuru viņš spēris pirmos soļus diriģēšanā. Driģents arī atklāj, ka šī koncerta idejas autors ir komponists, diriģents, JVLMA Orķestra diriģēšanas katedras vadītājs Andris Vecumnieks, kura komentāri par skaņdarbiem, kas tapuši totalitārisma laikā, un vēsturiskais kopnteksts būs nepieciešami, lai labāk izprastu šo mūziku. Runājam arī par koncerta norises datumu un Gunta līdzšinējo pieredzi ar kamersimfonijas žanru, par viņa atklājumiem un novērojumiem.