No 20. jūlija līdz 1. augustam Madonas novadā notiks 28. Latviešu mūzikas svētki - ar septiņiem koncertiem Jāņa Norviļa Madonas Mūzikas skolā un Cesvaines pilī, kuros skanēs latviešu komponistu darbi, arī pirmatskaņojumi, un meistarklasēm. 82 Latvijas mūzikas skolu audzēkņi vēl līdz 26. jūlijam darbojas nometnē "Daba pilna mūzikas", bet deviņi jauni komponisti no mūzikas vidusskolām un augstkolām piedalās Starptautiskajās jauno komponistu meistarklasēs, kuras vada Evija Skuķe, Santa Bušs un Jānis Petraškevičs. Meistarklasēs tapušos darbus noslēguma koncertā atskaņos Jānis Porietis /trompete/, Kārlis Rērihs /mežrags/, Artūrs Hrustaļovs /trombons/, Roberts Brants /tuba/, Elvijs Endelis /perkusijas/, Miķelis Dobičins /čells/ un Dāvis Vilks /kontrabass/


2011. gada rudenī, stājoties Jāņa Norviļa Madonas Mūzikas skolas direktora amatā, Mārtiņa Berga pārraudzībā nonāca Arta Kumsāra dibinātie Latviešu mūzikas svētki, kuru vēsture nu jau mērāma 28 gadu garumā. Sarunā uzzinām par Mārtiņa personīgo vēsturi ikvasaras notikumos Madonā, pēctecību un saitēm gadu gaitā, atmiņas par lieliem un maziem mūziķiem.

Mārtiņš Bergs: Latviešu mūzikas svētki patiesībā bija iemesls, kāpēc sāku strādāt Madonā. Sevi kā direktoru agrāk nebiju iedomājies. Toreiz Artis Kumsārs aicināja, atbraucu uz Madonu, paskatījos, paklausījos. Pirmoreiz tad sastapu arī Rihardu Plešanovu, izjutu šo īpašo radošo atmosfēru.

Sapratu, ka te ir vieta attīstībai, jo iepriekš Latviešu mūzikas svētkos bija tikai koncerti, bet es jau pirmajā gadā nolēmu, ka jāpaplašina norises ar meistarklasēm un uz koncertiem jāaicina tikai augstas klases mūziķi.

Pirmajā gadā tās bija bērnu meistarklases, nodarbības ar vairākiem orķestriem. Uzaicināju komponistu Imantu Zemzari, un tad jau divi, trīs mazie komponisti sāka te darboties. 2013. gadā ar Ronaldu Kronlaku un Andri Dzenīti tika izveidots tas formāts, kas joprojām dzīvo. Mainīgs tas ir tik, cik mainās meistarklašu vadītāji, mūziķi, skaņdarbi, tembri. Man liekas, nav bijis divu vienādu sastāvu šo 13 gadu laikā.

Mūziķu vidū ir zināms, ka Madonā piedāvātie instrumentu sastāvi vienmēr ir ļoti interesanti. Sākumā uzstādījums bija “veidosim neraksturīgu ansambļu sastāvu” vai tas vairāk izrietēja no tiem mūziķiem, kas brauca uz Madonu?

Es domāju, ka par pirmsākumiem pilnīgi noteikti var uzskatīt Andra Dzenīša jau daudz, daudz agrāk veidotās meistarklases Dundagā un tur iegūto pieredzi. Es pats nejaucos komponistu formātā, neesmu komponists un ir daudz gudrāki par mani šajā jomā (smejas). Tas laikam automātiski tā notika. Kam un kurā brīdī ienāca prātā doma, ka katru gadu jāmainās, nezinu. No manas puses tāda uzstādījuma nebija. Varbūt tas tādēļ, ka katru gadu komponēt stīgu kvartetam nebūtu interesanti, un varbūt tādēļ arī ir tik liela piesaiste.

Tagad neesmu skaitījis, bet jau vajadzētu būt ap 60 dažādu komponistu, kas ir izgājuši cauri šai "virtuvei".

Ernests Valts Circenis, man liekas, neskaitāmas reizes ir bijis, ja pieminam šādus atkārtojumus, Anna Marta Burve jau arī nebija vienreiz. Jauno komponistu apmeklējumi ir vairāk kā 100, bet dažādi vārdi - ap 60. Varbūt tieši tas uzrunā katru gadu - ja zini, ka būs interesants sastāvs, turklāt cits, tas arī dod pievienoto vērtību - apgūt dažādus instrumentus, kā tiem komponēt.