"Klasikā" uz sarunu aicinām Valsts akadēmiskā kora "Latvija" māksliniecisko vadītāju Māri Sirmo: runājam par latviešu kompozīcijas lielmeistara Pētera Vaska 80. jubilejas ieskaņai veltīto koncertu "Klusuma auglis", kas 27. novembrī skanēs Ventspils koncertzālē "Latvija".

Pēteris Vasks aizvien ir viens no starptautiski pazīstamākajiem un iemīļotākajiem 20. gs. pēdējā ceturkšņa un 21. gadsimta komponistiem, daudzu vietēja un starptautiska mēroga apbalvojumu laureāts, tostarp Lielās mūzikas balvas ieguvējs kategorijā "Par mūža ieguldījumu".

Koncertprogrammai izvēlētie skaņdarbi aptver visu komponista daiļrades hronoloģisko amplitūdu no studiju gadiem 70. gados līdz mūsdienām, ļaujot klausītājiem skaniski izdzīvot visu komponista līdzšinējā radošā ceļa gājumu. Līdzās kora a cappella skaņdarbiem ("Māte saule", "Zīles ziņa", "Ķekatu dziesma") izskanēs arī instrumentāli un vokāli instrumentāli opusi ("Castillo Interior", "Līdzenuma ainavas", "Laudate Dominum", "Dona nobis pacem", "The Fruit of Silence"). Tajos korim pievienosies vijolnieks Daniils Bulajevs, čelliste Guna Šnē un ērģelnieks Aigars Reinis, kurš koncertzāles īpašo akustiku bagātinās ar abiem tās unikālajiem instrumentiem – akustiskajām ērģelēm un šobrīd pasaulē lielākajām vertikālajām koncertklavierēm.

Koncertprogrammu iemūžinās Latvijas Televīzija, un tās ierakstu pārraidīs viens no nozīmīgākajiem Eiropas kultūras kanāliem — ARTE.

***

Inta Pīrāga: Jūs vieni no pirmajiem pasteigsieties sagaidīt Pētera apaļo jubileju, kas būs nākamā gada aprīlī. Kāpēc bija svarīgi to jau ieskandināt tagad, rudenī?

Māris Sirmais: Šī koncerta tapšanas vēsture ir daudz, daudz dziļāka un senāka. Tas tiek rīkots ciešā sadarbībā ar Latvijas Televīziju un Eiropas lielo kultūras kanālu "Arte", kas bija uz mūsu koncertu kopā ar Ivetu Apkalnu šīgada pavasarī. Kad vācu un franču delegācija izdzirdēja Valsts akadēmisko kori "Latvija", kas bija tikai kā viena krāsa Ivetas lielajā solokoncertā, pirmais un viņus interesējošais lūgums bija, ka viņi ļoti vēlētos dzirdēt vienu skaistu koncertu, kurā pirmām kārtām dziedātu koris "Latvija". Tā tas arī sākās.

Laika un datumu saskaņošana bija diezgan gara procedūra… Arī Ventspils izvēle nebija nejauša, jo tā ir jauna vieta arī Latvijas Televīzijai, kura, izņemot koncertzāles atklāšanas koncertu, nekad neko vairs nav filmējusi, tā ka arī mūsu televīzijas ļaudīm tas būs jauns izaicinājums. Pirms tam ar Ivetu koncertējām Doma baznīcā, bet svarīgi šķiet parādīt arī citas mūsu skaistās vietas Latvijā, un Ventspils koncertzāle gan ar savām ērģelēm, gan unikālajām klavierēm ir tieši tāda. Par klavierēm runājot, speciāli par tām esmu piedomājis, veidojot programmu – lai tās parādītu arī Eiropas klausītājam: tāpēc viens darbs skanēs kopā tieši ar šīm klavierēm.

Veidojot programmu, mums bija dažādi piedāvājumi, bet kompānija "Arte" teica, ka viņi būtu ļoti priecīgi, ja mēs šajā koncertā piedāvātu mūsu vispazīstamāko vārdu pasaulē – Pēteri Vasku.

Rezultātā tapusi programma "Klusuma auglis", kurā komponista daiļradi rādīsiet tādā kā šķērsgriezumā: sākot no viņa pirmajiem pazīstamākajiem kora darbiem, kāda ir dziesma "Zīles ziņa" vai "Ķekatu dziesma" sieviešu korim, arī dziesmu "Māte saule", līdz pat šodien zināmākajiem lielformas darbiem arī kopā ar instrumentiem. Bet tava satikšanās ar Pētera Vaska mūziku, šķiet, sākās vēl tad, kad strādāji sieviešu korī "Dzintars". Tas bija vēl pirms koriem "Kamēr…" un "Latvija".

Jā, tāda īstā iepazīšanās ar Pēteri Vasku sākās tieši tad. Ausma Derkēvica ar Pēteri Vasku, kurš tolaik bija salīdzinoši jauns un pilns dažādu ideju, eksperimentu un vēlmju izpausties laikmetīgās tehnikas dažādajos paņēmienos, sadarbojās daudzus gadus. Viņa arī bija viens no tiem cilvēkiem, kurš Pēteri sadzirdēja un patiesībā arī atklāja Pētera mūziku klausītājiem. Tieši "Dzintaram" un savulaik arī Valsts akadēmiskajam korim "Latvija", kamēr Ausma kopā ar Imantu Cepīti tajā strādāja, Pēteris speciāli uzrakstīja vairākus darbus. Tomēr koris "Dzintars" ar "Zīles ziņu" un "Ķekatu dziesmu" bija nozīmīgākais.

Šobrīd esmu pārliecināts, ka šī mūzika ir ne tikai latviešu, bet arī pasaules kormūzikas goda zīme, kas kora repertuārā ierakstīta zelta burtiem. Kad kopā ar kori "Kamēr..." devāmies uz Eiropas Grand Prix, Pēterim lūdzu pārveidot "Zīles ziņu" arī jauktajam korim, un vēl nupat, ar Pēteri satiekoties mēģinājumā, viņš atcerējās, sakot – jā, Māri, tā taču bija tava ideja – ka šo dziesmu vajag izveidot jauktajam korim! Šis darbs iekļauts daudzu pasaules spicāko un vadošo koru repertuārā.

Pēteris Vasks kā komponists nav mainījies, viņš vienmēr rakstījis to, ko jūt, taču izteiksmes līdzekļi gadu gaitā gan ir stipri mainījušies: ja toreiz komponists atļāvās mūzikā trakot, tad šodien viņš vairs netrako. Viņa vēstījums ir mierpilns, un tur ir arī daudz klusuma.

Pirmo reizi Pētera Vaska mūziku dzirdēju studiju laikā, un tā mani tik ļoti uzrunāja… Tas bija savulaik Vāgnera zālē, kad Tovija Lifšica vadībā Latvijas Filharmonijas kamerorķestris atskaņoja Pētera mūziku stīgu orķestrim: tik ļoti uzrunāts un saviļņots akadēmiskajā mūzikā vēl nebiju juties; līdz sirds dziļumiem mani paņēma šīs mūzikas  noskaņa – likās, ka es kopā ar to lidoju, kopā raudu. Tas bija tik ļoti iedarbīgi, ka man radās ārkārtīgi liela interese par tās autoru!

Runājot par Pētera daiļradi, to varētu iedalīt zināmos posmos: laiks līdz 1990. gadam un nedaudz pēc – vēlāk vēl tapa "Litene". Bet beidzamos gadu desmitos viņam vairāk raksturīgi vienas noskaņas darbi, kas ieved dabas un dzimtenes mīlestībā, ļoti gaišās skumjās, ar vēlmi pacelties lidojumā, it kā izrauties no skumjām. Tas bijis ļoti izteikti arī pirms 1990. gada, bet atšķirība bija tā, ka pirms 1990. gada līdztekus tehniskajiem eksperimentiem Pēteris atļāvās rakstīt daudz krāsainākus un kontrastaināks darbus. "Zīles ziņa", "Māte saule" – ir tiešām tāda sajūta, ka tu šos darbus lasi jeb klausies nevis kā stāstus, bet kā veselus romānus! Katru lapaspusi pāršķirot, tu atkal ieraugi pilnīgi jaunu bildi – tā bijusi Pētera agrāko darbu milzīgā vērtība. Un tad, protams, mūsdienās tapušie darbi – tas pats "Klusuma auglis" arī nāk no šī laika mūzikas. Tā ka Pētera darbu vērtība ir ļoti īpaša gan līdz 1990. gadam, gan arī tam, kas noticis tagad. Koncertprogramma tika veidota, koncentrējot tos darbus, kuri gan formas, gan emocionālajā, gan arī tematiskā materiāla ziņā ir izteikti spilgti. Gribas parādīt Latvijai un arī pasaulei šo Pētera Vaska mūzikas esenci.

Vairāk – audioierakstā.