Maestro Raimonds Pauls: Par kino var ilgi un gari runāt, tā ir skaista lieta

"Ai, par kino var ilgi un gari runāt, tā ir skaista lieta," saka Raimonds Pauls, kurš filmām raksta ne tikai mūziku – viņš pats kino arī skatās, turklāt daudz un bieži.

Vaicāts, kura ir viņa mīļākā filma, Maestro nevilcinoties nosauc leģendāro itāļu kinolenti "Fantomass"... "Un nemaz nekaunos no tā! Kad ir slikts garastāvoklis, uzlieku epizodi no "Lielās pastaigas", kur Luijs de Finess diriģē orķestri – īsts kino šedevrs!"

Patiesi, ar itāļu kinoklasiku viņam ir īpašas attiecības, tāpat kā ar itāļu komponistiem Nino Rotu un Ennio Morikoni. Par to ikviens tiek aicināts pārliecināties 30. jūlijā pulksten 20:30, kad Dzintaru koncertzālē Jūrmalas festivāla ietvaros skanēs koncerts "Raimonds Pauls. Pasaules kino mūzika". Tajā muzicēs Maestro Raimonds Pauls, Valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" stīgu grupa un Latvijas Radio bigbends. Koncerta tiešraidi piedāvās LR3 "Klasika", brīdi pirms koncerta Latvijas Radio 1. studijā uz sarunu aicinot pašu Maestro Raimondu Paulu un Latvijas Radio bigbenda vadītāju Kārli Vanagu.

Inta Zēgnere: Kāds šoreiz būs repertuārs, ko piedāvāsiet klausītājiem?

Raimonds Pauls: Mēs to saucam par kino klasiku – būs tādi komponisti kā Gēršvins, arī Čārlijs Čaplins. Un būs arī daudzi citi, kuri radījuši šedevrus – kino piecdesmitie, sešdesmitie gadi un skaistās melodijas, īsti šedevri, ko radījis Nino Rota, arī viņa "Krusttēva" tēma.

Šedevri jau ir arī "Teātris" un vēl daudzas citas jūsu melodijas. Vai arī no jūsu repertuāra kaut kas skanēs?

Raimonds Pauls: Droši vien, ka spēlēsim. Kā tad nu iztiksim bez "Teātra" – bez tā jau koncertos nekā (smejas). Tāpat kā "Ilgais ceļš kāpās". Tās ir manas divas melodijas, kas no instrumentālās mūzikas visvairāk tiek spēlētas. Bet nu – katra benda tikšanās ar stīgām ir skaista – skan kā orķestris, ar ko varam atskaņot tādu mūziku, kas tuvojas simfoniskajam skanējumam.

Bet vispār tas bieži notiek, kad bigbends var draudzēties ar stīgām?

Kārlis Vanags: Tāda privilēģija mums ir. Prieks, ka varam sadarboties ar mūsu kaimiņiem, šoreiz ar orķestri "Sinfonietta Rīga", bet līdz esam sadarbojušies gan ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, gan neatkarīgu stīgu grupu Gidona Grīnberga vadībā, tā ka laiku pa laikam šādas kombinācijas mēs veidojam. Tas ļoti paspilgtina skanējumu un piedāvā plašāku spektru gan aranžētājiem, gan klausītājiem.

Raimonds Pauls: To varētu darīt arī biežāk, taču tas prieks arī maksā. Arī sadabūt to visu kopā nav tik vienkārši, bet stīgas ir skaista lieta.

Mums gan ir arī tāda priekšrocība, ka bigbends pats ir spējīgs spēlēt mūziku, kas pietuvojas klasiskam izpildījumam – to savulaik izdarījām, ieskaņojot operu ārijas, kas bija diezgan riskants gājiens – vokālās partijas "pārsviest" instrumentālistam, bet mēs to paveicām, iespēlējām ar labiem aranžējumiem. Mūzika, protams, skan pavisam savādāk. Ar orķestri iespējama jebkura kombinācija, tikai jāmeklē un jārada repertuārs – galvenais jau ir tas.

Kurš šajā koncertā bija noteicējs par repertuāru?

Raimonds Pauls: To mēs kopīgi – vadījāmies no aranžējumiem, kas mums ir repertuārā. Meklējam arī tāda klasiskā aranžētāja kā Gunāra Rozenberga kompozīcijas – viņa aranžējumi bieži vien tiek atskaņoti. Tagad Kārlis ir vadošais aranžētājs. Bet gaidām, lai jebkurš no mūziķiem, kurš var un grib aranžēt, to arī dara – orķestris labprāt spēlēs, jo

aranžēšana ir liela māksla. Ne tik daudz uzrakstīt to meldiņu, bet kā to meldiņu pēc tam padarīt par tādu, ka tas skan – tas ir pats svarīgākais.

Ir tapušas arī kādas jaunas aranžijas tieši šim koncertam?

Kārlis Vanags: Jā, ir arī vairāki jauni aranžējumi. Maestro jau pieminēja – mums tapis jauns aranžējums Nino Rotas leģendārajai tēmai no filmas "Krusttēvs". Neliela atkāpe no kino mūzikas būs arī paša maestro sešdesmito gadu trīs instrumentālās tēmas, kas arī ir svaigi aranžētas – tas būs neliels tilts uz mūsu nākamo projektu, jo mūsu plānos ir izdot gan šīs tālajos sešdesmitajos gados Maestro ieskaņotās tēmas oriģinālversijās, gan radīt mūsdienu aranžējumus paplašinātajam bigbendam. Un šeit mums būs arī vairāki solisti no bigbenda vidus – piemēram, Laura Rozenberga, Gatis Gorkuša, būs arī pieaicināts solists – vibrofonists Miķelis Dzenuška, kurš iedos patīkamu akcentu.

Raimonds Pauls: Labi, ka tie darbi bija saglabājušies! Tie ir sešdesmito gadu ieraksti, kas tapuši Latvijas Radio.

Daudz kas ir pazudis, bet šie ieraksti, paldies Dievam, kaut kādā veidā saglabājušies. Tā nu mēs, vēl jauni būdami, mēģinājām spēlēt džeza mūziku.

Tagad šīs tēmas Kārlis paņēmis un pāraranžējis citādi – tas ir pavisam cits skanējums, bet tēma ir izmantota, kā jau to parasti džezā dara.

Sarunu pilnā apjomā lasiet LSM!